Atšķirības starp "Asīze" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Asīze''' (no vidusl.lat. ''assisa'' - "sapulce") - atkarībā no kontekstā: '''1.''' [[Anglijas karaliste|Anglijā]] viduslaikos a) [[karaļa padome]]s sēde kā arī [[Karalis|karaļa]] rīkojums kā tāds. Zināmākās ir [[Henrijs II, Anglijas karalis|Henrija II]] izsludinātā ''Lielās asīzes'', kas uzsāka lietu izmeklēšanu ar zvērinātu piesēdētāju iesaistīšanu jautājumos par "brīvu zemes turēšanu"; ''Klarendonas asīze'' (''Assisa de Clarenduna'', 1166.) par t.s. ''lielās žūrijas'' (apsūdzības piesēdētāju) izveidošanu krimināllietu izskatīšanā. ''Asīze par bruņojumu'', kā rīkojums visiem brīvajiem nodrošināt sevi ar ieroci, lai piedalītos karadarbībā pēc karaļa aicinājuma. b) Īpašs prasību tiesā veids, piemēram, "par jaunu sagrābšanu" (nesenu vardarbīgu frigoldas atņemšanu); "par priekšgājēja nāvi" (gadījumos, ja tika kavēta [[Lēnis|lēņa]] mantošana), kas noformulēta karalistēs tiesu iestādē (''writ'') un karaļa ierēdņa izsniegta prasītājam. c) Izbraukuma tiesa ar karaļa tiesneša un vietējo zvērināto piesēdētāju piedalīšanos zemes strīdu, vēlāk arī krimināllietu izskatīšanai. d) Zvērināto tiesa. Mūsdienu [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Karaliskā sola'' tiesas izbraukuma sesija (līdzīgi kā izbraukuma tiesa ar zvērināto piedališanos arī mūsdienu Francijā). '''2.''' [[Francijas karaliste|Francijā]] viduslaikos visbiežāk augstākā [[Senjors|senjora]] rīkojums. Zināmākās ir ''Bretaņas asīzes'' un ''Šampaņas asīzes'' par [[Feods|feoda]] mantošanas kārtību. '''3.''' Tiesību akts, piemēram, ''Jeruzalemes asīzes'' - [[Jeruzalemes karaliste]]s likumu krājums (1099.g.), ''Antiohijas asīzes'', ''Romas asīzes'' ([[Latīņu impērija|Latīņu impērijā]] 1204.-1261.), u.c. '''4.''' Pilsēta Itālijā.
+
'''Asīze''' (no vidusl.lat. ''assisa'' - "sapulce") - atkarībā no kontekstā:  
 +
* '''1.''' [[Anglijas karaliste|Anglijā]] viduslaikos a) [[karaļa padome]]s sēde kā arī [[Karalis|karaļa]] rīkojums kā tāds. Zināmākās ir [[Henrijs II, Anglijas karalis|Henrija II]] izsludinātā ''Lielās asīzes'', kas uzsāka lietu izmeklēšanu ar zvērinātu piesēdētāju iesaistīšanu jautājumos par "brīvu zemes turēšanu"; ''Klarendonas asīze'' (''Assisa de Clarenduna'', 1166.) par t.s. ''lielās žūrijas'' (apsūdzības piesēdētāju) izveidošanu krimināllietu izskatīšanā. ''Asīze par bruņojumu'', kā rīkojums visiem brīvajiem nodrošināt sevi ar ieroci, lai piedalītos karadarbībā pēc karaļa aicinājuma. b) Īpašs prasību tiesā veids, piemēram, "par jaunu sagrābšanu" (nesenu vardarbīgu frigoldas atņemšanu); "par priekšgājēja nāvi" (gadījumos, ja tika kavēta [[Lēnis|lēņa]] mantošana), kas noformulēta karalistēs tiesu iestādē (''writ'') un karaļa ierēdņa izsniegta prasītājam. c) Izbraukuma tiesa ar karaļa tiesneša un vietējo zvērināto piesēdētāju piedalīšanos zemes strīdu, vēlāk arī krimināllietu izskatīšanai. d) Zvērināto tiesa. Mūsdienu [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] ''Karaliskā sola'' tiesas izbraukuma sesija (līdzīgi kā izbraukuma tiesa ar zvērināto piedališanos arī mūsdienu Francijā).  
 +
* '''2.''' [[Francijas karaliste|Francijā]] viduslaikos visbiežāk augstākā [[Senjors|senjora]] rīkojums. Zināmākās ir ''Bretaņas asīzes'' un ''Šampaņas asīzes'' par [[Feods|feoda]] mantošanas kārtību.  
 +
* '''3.''' Tiesību akts, piemēram, ''Jeruzalemes asīzes'' - [[Jeruzalemes karaliste]]s likumu krājums (1099.g.), ''Antiohijas asīzes'', ''Romas asīzes'' ([[Latīņu impērija|Latīņu impērijā]] 1204.-1261.), u.c.  
 +
* '''4.''' Pilsēta Itālijā, ''Assisi'' (''Assisium'').
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
7. rindiņa: 11. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.british-history.ac.uk/catalogue.aspx?gid=50 Assizes - British History online. / University of London & History of Parliament Trust.]
 +
----
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_economic_law/644/АССИЗА Ассиза - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_economic_law/644/АССИЗА Ассиза - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Engl/XII/GenrichII/Assizy/text.phtml?id=4783 Великая и Кларендонская ассизы короля Генриха II. / Петрушевский Д.М.]
 
* [http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Engl/XII/GenrichII/Assizy/text.phtml?id=4783 Великая и Кларендонская ассизы короля Генриха II. / Петрушевский Д.М.]

Pašreizējā versija, 2010. gada 17. februāris, plkst. 19.19

Asīze (no vidusl.lat. assisa - "sapulce") - atkarībā no kontekstā:

  • 1. Anglijā viduslaikos a) karaļa padomes sēde kā arī karaļa rīkojums kā tāds. Zināmākās ir Henrija II izsludinātā Lielās asīzes, kas uzsāka lietu izmeklēšanu ar zvērinātu piesēdētāju iesaistīšanu jautājumos par "brīvu zemes turēšanu"; Klarendonas asīze (Assisa de Clarenduna, 1166.) par t.s. lielās žūrijas (apsūdzības piesēdētāju) izveidošanu krimināllietu izskatīšanā. Asīze par bruņojumu, kā rīkojums visiem brīvajiem nodrošināt sevi ar ieroci, lai piedalītos karadarbībā pēc karaļa aicinājuma. b) Īpašs prasību tiesā veids, piemēram, "par jaunu sagrābšanu" (nesenu vardarbīgu frigoldas atņemšanu); "par priekšgājēja nāvi" (gadījumos, ja tika kavēta lēņa mantošana), kas noformulēta karalistēs tiesu iestādē (writ) un karaļa ierēdņa izsniegta prasītājam. c) Izbraukuma tiesa ar karaļa tiesneša un vietējo zvērināto piesēdētāju piedalīšanos zemes strīdu, vēlāk arī krimināllietu izskatīšanai. d) Zvērināto tiesa. Mūsdienu Lielbritānijā Karaliskā sola tiesas izbraukuma sesija (līdzīgi kā izbraukuma tiesa ar zvērināto piedališanos arī mūsdienu Francijā).
  • 2. Francijā viduslaikos visbiežāk augstākā senjora rīkojums. Zināmākās ir Bretaņas asīzes un Šampaņas asīzes par feoda mantošanas kārtību.
  • 3. Tiesību akts, piemēram, Jeruzalemes asīzes - Jeruzalemes karalistes likumu krājums (1099.g.), Antiohijas asīzes, Romas asīzes (Latīņu impērijā 1204.-1261.), u.c.
  • 4. Pilsēta Itālijā, Assisi (Assisium).

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu