Atšķirības starp "Lunačarskis Anatolijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Lunacarskiy.jpg‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Lunacarskiy.jpg‎|right|thumb|200px|]]
'''Anatolijs Lunačarskis''' (''Луначарский Анатолий'', 1875.-1933.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, mākslas teorētiķis, politiķis.
+
'''Anatolijs Lunačarskis''' (''Луначарский Анатолий'', 1875.-1933.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, mākslas teorētiķis, pirmais [[PSRS]] tautas izglītības komisārs.
  
90. gados iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. No 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
+
90. gados iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. No 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Pēc [[1905. gada revolūcija]]s pameta partiju, kurā atjaunoja dalību 1917. gadā. 1917.-1929. gados pirmais Padomju Savienības tautas izglītības komisārs . 1926. gada maijā bijis oficiālā vizītē arī Rīgā. No 1930. gada akadēmiķis.
 +
 
 +
Izstrādāja "mākslas partejiskuma" teoriju, daudz teoretizēja par kultūras lomu [[Šķiru cīņa|šķiru cīņā]], autora pasaules skatījuma ietekmi tā darbos u.tml. Lika pamatus turpmākajai kultūras dzīves ideoloģizācijai PSRS. Vairāku lugu autors.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
9. rindiņa: 11. rindiņa:
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=1505&v_sadala=8&ban=&year=2008 Ansone E. Padomjzemes mitoloģija. // Māksla plus. Nr2, 2008.]
  
 
[[Kategorija:L]]
 
[[Kategorija:L]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. marts, plkst. 11.32

Anatolijs Lunačarskis (Луначарский Анатолий, 1875.-1933.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, mākslas teorētiķis, pirmais PSRS tautas izglītības komisārs.

90. gados iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. No 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Pēc 1905. gada revolūcijas pameta partiju, kurā atjaunoja dalību 1917. gadā. 1917.-1929. gados pirmais Padomju Savienības tautas izglītības komisārs . 1926. gada maijā bijis oficiālā vizītē arī Rīgā. No 1930. gada akadēmiķis.

Izstrādāja "mākslas partejiskuma" teoriju, daudz teoretizēja par kultūras lomu šķiru cīņā, autora pasaules skatījuma ietekmi tā darbos u.tml. Lika pamatus turpmākajai kultūras dzīves ideoloģizācijai PSRS. Vairāku lugu autors.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 247. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu