Atšķirības starp "Lunačarskis Anatolijs" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Anatolijs Lunačarskis''' (''Луначарский Анатолий'', 1875.-1933.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, mākslas teorētiķis, pirmais [[PSRS]] tautas izglītības komisārs. | '''Anatolijs Lunačarskis''' (''Луначарский Анатолий'', 1875.-1933.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, mākslas teorētiķis, pirmais [[PSRS]] tautas izglītības komisārs. | ||
| − | 90. gados iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. No 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Pēc [[1905. gada revolūcija]]s pameta partiju, kurā atjaunoja dalību 1917. gadā. 1917.-1929. gados pirmais Padomju Savienības tautas izglītības komisārs . 1926. gada maijā bijis oficiālā vizītē arī Rīgā. No 1930. gada akadēmiķis. | + | Dzimis 1875. gada 23. novembrī Poltavā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. 90. gados iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. No 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Pēc [[1905. gada revolūcija]]s pameta partiju, kurā atjaunoja dalību 1917. gadā. 1917.-1929. gados pirmais Padomju Savienības tautas izglītības komisārs . 1926. gada maijā bijis oficiālā vizītē arī Rīgā. No 1930. gada PSRS ZA akadēmiķis. Miris 1933. gada 26. decembrī Mentonā, Francijā (apbedīts Maskavā). |
Izstrādāja "mākslas partejiskuma" teoriju, daudz teoretizēja par kultūras lomu [[Šķiru cīņa|šķiru cīņā]], autora pasaules skatījuma ietekmi tā darbos u.tml. Lika pamatus turpmākajai kultūras dzīves ideoloģizācijai PSRS. Vairāku lugu autors. | Izstrādāja "mākslas partejiskuma" teoriju, daudz teoretizēja par kultūras lomu [[Šķiru cīņa|šķiru cīņā]], autora pasaules skatījuma ietekmi tā darbos u.tml. Lika pamatus turpmākajai kultūras dzīves ideoloģizācijai PSRS. Vairāku lugu autors. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. marts, plkst. 11.35
Anatolijs Lunačarskis (Луначарский Анатолий, 1875.-1933.) - publicists, sabiedrisks darbinieks, mākslas teorētiķis, pirmais PSRS tautas izglītības komisārs.
Dzimis 1875. gada 23. novembrī Poltavā, Krievijas impērijā. 90. gados iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā. No 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Pēc 1905. gada revolūcijas pameta partiju, kurā atjaunoja dalību 1917. gadā. 1917.-1929. gados pirmais Padomju Savienības tautas izglītības komisārs . 1926. gada maijā bijis oficiālā vizītē arī Rīgā. No 1930. gada PSRS ZA akadēmiķis. Miris 1933. gada 26. decembrī Mentonā, Francijā (apbedīts Maskavā).
Izstrādāja "mākslas partejiskuma" teoriju, daudz teoretizēja par kultūras lomu šķiru cīņā, autora pasaules skatījuma ietekmi tā darbos u.tml. Lika pamatus turpmākajai kultūras dzīves ideoloģizācijai PSRS. Vairāku lugu autors.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 247. lpp.
