Atšķirības starp "Piensaimnieku sabiedrība" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Piensaimnieku sabiedrība''' jeb '''kopmoderniecība''' - piena ražotāju kooperācijas biedrība, kuras mērķis bija uzturēt kopīgu pienotavu un atvieglot pienotavs produkcijas tālāku pārdošanu. Dažādos attīstības periodos veica arī citus uzdevumus savu biedru vajadzību apmierināšanai: organizēja saimniecībām nepieciešamo preču piegādi, ierīkoja dzirnavas, spirta dedzinātavas un citus nepieciešamos objektus. | '''Piensaimnieku sabiedrība''' jeb '''kopmoderniecība''' - piena ražotāju kooperācijas biedrība, kuras mērķis bija uzturēt kopīgu pienotavu un atvieglot pienotavs produkcijas tālāku pārdošanu. Dažādos attīstības periodos veica arī citus uzdevumus savu biedru vajadzību apmierināšanai: organizēja saimniecībām nepieciešamo preču piegādi, ierīkoja dzirnavas, spirta dedzinātavas un citus nepieciešamos objektus. | ||
| − | Pirmās piensaimnieku sabiedrības mūsdienu Latvijs teritorijā izveidojās jau XIX gs. vidū, bet ne visas tās labprāt pieņēma sīkzemnieku individuāli piegādāto pienu. Par pirmo pašu sīkzemnieku dibināto piensaimnieku kooperāciju uzskata 1909. gadā Spārē dibināto pienotavu. Spāres piemēram sekoja citu pagastu lopkopji. 1910. gadā dibinājās ar tvaika mašīnām apgādātas piensaimnieku biedrības Raunā, Matīšos, Grundzālē, Smiltenē un Džūkstē. Spāres pienotava sākotnēji bija ar roku spēku darbināma, vēlāk – ar zirgiem. 1911. gadā dibinājās vēl 12 piensaimnieku sabiedrības, 1912. – 31 sabiedrība, 1913. – 31 sabiedrība, 1914. – vēl 6 sabiedrības. Kopumā līdz [[Pirmais Pasauels karš|I Pasaules karam]] Latvijā darbojās 88 ''kopmoderniecības'', no kurām 52 bija Vidzemē, 27 – Zemgalē un 9 Kurzemē. Latgalē līdz valsts neatkarības iegūšanai nebija nevienas piensaimnieku biedrības. | + | Pirmās ''piensaimnieku sabiedrības'' mūsdienu Latvijs teritorijā izveidojās jau XIX gs. vidū, bet ne visas tās labprāt pieņēma sīkzemnieku individuāli piegādāto pienu. Par pirmo pašu sīkzemnieku dibināto piensaimnieku kooperāciju uzskata 1909. gadā Spārē dibināto pienotavu. Spāres piemēram sekoja citu pagastu lopkopji. 1910. gadā dibinājās ar tvaika mašīnām apgādātas piensaimnieku biedrības Raunā, Matīšos, Grundzālē, Smiltenē un Džūkstē. Spāres pienotava sākotnēji bija ar roku spēku darbināma, vēlāk – ar zirgiem. 1911. gadā dibinājās vēl 12 piensaimnieku sabiedrības, 1912. – 31 sabiedrība, 1913. – 31 sabiedrība, 1914. – vēl 6 sabiedrības. Kopumā līdz [[Pirmais Pasauels karš|I Pasaules karam]] Latvijā darbojās 88 ''kopmoderniecības'', no kurām 52 bija Vidzemē, 27 – Zemgalē un 9 Kurzemē. Latgalē līdz valsts neatkarības iegūšanai nebija nevienas piensaimnieku biedrības. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. marts, plkst. 16.11
Piensaimnieku sabiedrība jeb kopmoderniecība - piena ražotāju kooperācijas biedrība, kuras mērķis bija uzturēt kopīgu pienotavu un atvieglot pienotavs produkcijas tālāku pārdošanu. Dažādos attīstības periodos veica arī citus uzdevumus savu biedru vajadzību apmierināšanai: organizēja saimniecībām nepieciešamo preču piegādi, ierīkoja dzirnavas, spirta dedzinātavas un citus nepieciešamos objektus.
Pirmās piensaimnieku sabiedrības mūsdienu Latvijs teritorijā izveidojās jau XIX gs. vidū, bet ne visas tās labprāt pieņēma sīkzemnieku individuāli piegādāto pienu. Par pirmo pašu sīkzemnieku dibināto piensaimnieku kooperāciju uzskata 1909. gadā Spārē dibināto pienotavu. Spāres piemēram sekoja citu pagastu lopkopji. 1910. gadā dibinājās ar tvaika mašīnām apgādātas piensaimnieku biedrības Raunā, Matīšos, Grundzālē, Smiltenē un Džūkstē. Spāres pienotava sākotnēji bija ar roku spēku darbināma, vēlāk – ar zirgiem. 1911. gadā dibinājās vēl 12 piensaimnieku sabiedrības, 1912. – 31 sabiedrība, 1913. – 31 sabiedrība, 1914. – vēl 6 sabiedrības. Kopumā līdz I Pasaules karam Latvijā darbojās 88 kopmoderniecības, no kurām 52 bija Vidzemē, 27 – Zemgalē un 9 Kurzemē. Latgalē līdz valsts neatkarības iegūšanai nebija nevienas piensaimnieku biedrības.
