Atšķirības starp "Seskis Jānis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Janis_Seskis. | + | [[Attēls:Janis_Seskis.JPG|right|thumb|200px|]] |
| − | '''Jānis Seskis''' (1877. | + | '''Jānis Seskis''' (1877.-1943.) - Latvijas Republikas diplomāts, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks]]. |
Dzimis 1877. gada 16. maijā Vaives pagastā. Pašmācības ceļā sagatavojies tautskolotāja pārbaudījumiem, kurus nokārtojis 1897. gadā Cēsīs. Strādājis par tautskolotāju Lejasciemā, Straupē un Lielstraupē (1897.–1906.), piedalījies [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]], aizmuguriski tika notiesāts uz nāvi - 1906. gadā emigrēja un līdz 1913. gadam uzturējās Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē un Francijā. Bāzeles universitātē ieguva vidusskolas skolotāja tiesības. 1913. gadā nelegāli atgriezies Vidzemē. 1914. gadā tika iesaukts Krievijas armijā. 1917. gada oktobrī piedalījies ''Latviešu informācijas biroja'' dibināšanā Sanktpēterburgā, [[LPNP]] ārlietu nodaļas sekretārs, tās ārzemju delegācijas loceklis. Kā Latvijas delegācijas loceklis 1918. gadā piedalījās Parīzes miera konferencē. No 1920. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim bija diplomātiskais pārstāvis Šveicē, no 1921. gada aprīļa rezidējošais ministrs un no augusta - sūtnis Igaunijā. No 1929. gada oktobra līdz 1932. gada jūnijam - sūtnis PSRS. No 1932. gada decembra - ĀM Preses nodaļas vadītājs. No 1934. gada oktobra bija ģenerālkonsuls Klaipēdā. 1940. gada februārī sakarā ar ģenerālkonsulāta likvidāciju tika atbrīvots no šī amata un palika ārlietu ministra rīcībā. 1940. gadā atbrīvots no darba ārlietu resora likvidācijas dēļ. Apcietināts 1941. gadā un izvests uz ieslodzījuma vietām PSRS. 1941. gada 23. jūnijā PSRS AT Kara kolēģija Maskavā, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58-4, 6. (I d.) pantu, piesprieda J.Seskim nāves sodu. | Dzimis 1877. gada 16. maijā Vaives pagastā. Pašmācības ceļā sagatavojies tautskolotāja pārbaudījumiem, kurus nokārtojis 1897. gadā Cēsīs. Strādājis par tautskolotāju Lejasciemā, Straupē un Lielstraupē (1897.–1906.), piedalījies [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]], aizmuguriski tika notiesāts uz nāvi - 1906. gadā emigrēja un līdz 1913. gadam uzturējās Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē un Francijā. Bāzeles universitātē ieguva vidusskolas skolotāja tiesības. 1913. gadā nelegāli atgriezies Vidzemē. 1914. gadā tika iesaukts Krievijas armijā. 1917. gada oktobrī piedalījies ''Latviešu informācijas biroja'' dibināšanā Sanktpēterburgā, [[LPNP]] ārlietu nodaļas sekretārs, tās ārzemju delegācijas loceklis. Kā Latvijas delegācijas loceklis 1918. gadā piedalījās Parīzes miera konferencē. No 1920. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim bija diplomātiskais pārstāvis Šveicē, no 1921. gada aprīļa rezidējošais ministrs un no augusta - sūtnis Igaunijā. No 1929. gada oktobra līdz 1932. gada jūnijam - sūtnis PSRS. No 1932. gada decembra - ĀM Preses nodaļas vadītājs. No 1934. gada oktobra bija ģenerālkonsuls Klaipēdā. 1940. gada februārī sakarā ar ģenerālkonsulāta likvidāciju tika atbrīvots no šī amata un palika ārlietu ministra rīcībā. 1940. gadā atbrīvots no darba ārlietu resora likvidācijas dēļ. Apcietināts 1941. gadā un izvests uz ieslodzījuma vietām PSRS. 1941. gada 23. jūnijā PSRS AT Kara kolēģija Maskavā, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58-4, 6. (I d.) pantu, piesprieda J.Seskim nāves sodu. | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 9. marts, plkst. 12.38
Jānis Seskis (1877.-1943.) - Latvijas Republikas diplomāts, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks.
Dzimis 1877. gada 16. maijā Vaives pagastā. Pašmācības ceļā sagatavojies tautskolotāja pārbaudījumiem, kurus nokārtojis 1897. gadā Cēsīs. Strādājis par tautskolotāju Lejasciemā, Straupē un Lielstraupē (1897.–1906.), piedalījies 1905. gada revolūcijā, aizmuguriski tika notiesāts uz nāvi - 1906. gadā emigrēja un līdz 1913. gadam uzturējās Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē un Francijā. Bāzeles universitātē ieguva vidusskolas skolotāja tiesības. 1913. gadā nelegāli atgriezies Vidzemē. 1914. gadā tika iesaukts Krievijas armijā. 1917. gada oktobrī piedalījies Latviešu informācijas biroja dibināšanā Sanktpēterburgā, LPNP ārlietu nodaļas sekretārs, tās ārzemju delegācijas loceklis. Kā Latvijas delegācijas loceklis 1918. gadā piedalījās Parīzes miera konferencē. No 1920. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim bija diplomātiskais pārstāvis Šveicē, no 1921. gada aprīļa rezidējošais ministrs un no augusta - sūtnis Igaunijā. No 1929. gada oktobra līdz 1932. gada jūnijam - sūtnis PSRS. No 1932. gada decembra - ĀM Preses nodaļas vadītājs. No 1934. gada oktobra bija ģenerālkonsuls Klaipēdā. 1940. gada februārī sakarā ar ģenerālkonsulāta likvidāciju tika atbrīvots no šī amata un palika ārlietu ministra rīcībā. 1940. gadā atbrīvots no darba ārlietu resora likvidācijas dēļ. Apcietināts 1941. gadā un izvests uz ieslodzījuma vietām PSRS. 1941. gada 23. jūnijā PSRS AT Kara kolēģija Maskavā, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58-4, 6. (I d.) pantu, piesprieda J.Seskim nāves sodu.
Literatūra par šo tēmu
- Seskis J. Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē. Atmiņas un apcerējumi, 1914.-1921. - A/S Valters un Rapa: Rīga, 1938. - 427 lpp.
- Seskis J. Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē. Atmiņas un apcerējumi, 1914.-1921. - Balta: Rīga, 1991. - 343 lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas sūtņa Igaunijā Jāņa Seska ziņojums par komunistu puča mēģinājumu. 2.12.1924.
- Latvijas delegācijas vadītāja vietas izpildītāja Parīzes Miera konferencē Jāņa Seska vēstule ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam. 20.10.1919.
