Atšķirības starp "Sevišķā apspriede" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* '''1.''' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1898. gadā izveidota konsultatīva institīcija jaunā Sodu likuma izstrādes koordinēšanai. Darbojās līdz 1901. gadam. | * '''1.''' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1898. gadā izveidota konsultatīva institīcija jaunā Sodu likuma izstrādes koordinēšanai. Darbojās līdz 1901. gadam. | ||
* '''2.''' [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā Krievijas impērijā izveidota ārkārtēja valsts starpresoru iestāde, [[Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotā komiteja|Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotās komitejas]] struktūrvienība, kas atbildēja par kādu konkrētu nozari. ''Sevišķās apspriedes'' kārtoja sevišķi svarīgus kara laika dzīves jautājumus. Visnozīmīgākā bija ''Sevišķā apspriede aizsardzības jautājumos'', kuras kompetencē bija vairāki jautājumi: augstākā uzraudzība par visu to rūpniecības uzņēmumu darbību, kas ražoja bruņojumu un citu produkciju armijas vajadzībām, jaunu militāru uzņēmumu dibināšana, kara pasūtījumu sadale starp rūpnīcām un šo pasūtījumu izpildi. Plašas pilnvaras bija apspriežu priekšsēdētājiem: tiesības iecelt un atcelt rūpnīcu, uzņēmumu direktorus, noteikt algu apmērus strādniekiem. ''Sevišķajām apspriedēm'' bija tiesības izdot pagaidu noteikumus, veikt rekvizīcijas. | * '''2.''' [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā Krievijas impērijā izveidota ārkārtēja valsts starpresoru iestāde, [[Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotā komiteja|Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotās komitejas]] struktūrvienība, kas atbildēja par kādu konkrētu nozari. ''Sevišķās apspriedes'' kārtoja sevišķi svarīgus kara laika dzīves jautājumus. Visnozīmīgākā bija ''Sevišķā apspriede aizsardzības jautājumos'', kuras kompetencē bija vairāki jautājumi: augstākā uzraudzība par visu to rūpniecības uzņēmumu darbību, kas ražoja bruņojumu un citu produkciju armijas vajadzībām, jaunu militāru uzņēmumu dibināšana, kara pasūtījumu sadale starp rūpnīcām un šo pasūtījumu izpildi. Plašas pilnvaras bija apspriežu priekšsēdētājiem: tiesības iecelt un atcelt rūpnīcu, uzņēmumu direktorus, noteikt algu apmērus strādniekiem. ''Sevišķajām apspriedēm'' bija tiesības izdot pagaidu noteikumus, veikt rekvizīcijas. | ||
| − | * '''3.''' [[IeTK Sevišķā apspriede]] (''особое совещание при НКВД СССР'') | + | * '''3.''' Īpaša ārpustiesas institūcija [[PSRS]] laikā no 1922. līdz 1953. gadam. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, [[kaitniecība]], dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus (izsūtījums, nometinājums, kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Atkarībā no laika perioda, mainījās šīs ''sevišķās apspriedes'' pakļautība un nosaukums: |
| + | ** (''Особое совещание при Коллегии ГПУ'') | ||
| + | ** (''Особое совещание при Коллегии ОГПУ'') | ||
| + | ** [[IeTK Sevišķā apspriede]] (''особое совещание при НКВД СССР'') | ||
| + | ** (''Особое Совещание при МГБ СССР'') | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. marts, plkst. 16.16
Sevišķā apspriede (kr. особое совещание) - atkarībā no konteksta:
- 1. Krievijas impērijā 1898. gadā izveidota konsultatīva institīcija jaunā Sodu likuma izstrādes koordinēšanai. Darbojās līdz 1901. gadam.
- 2. I Pasaules kara laikā Krievijas impērijā izveidota ārkārtēja valsts starpresoru iestāde, Viskrievijas zemstu savienības un pilsētu savienības apvienotās komitejas struktūrvienība, kas atbildēja par kādu konkrētu nozari. Sevišķās apspriedes kārtoja sevišķi svarīgus kara laika dzīves jautājumus. Visnozīmīgākā bija Sevišķā apspriede aizsardzības jautājumos, kuras kompetencē bija vairāki jautājumi: augstākā uzraudzība par visu to rūpniecības uzņēmumu darbību, kas ražoja bruņojumu un citu produkciju armijas vajadzībām, jaunu militāru uzņēmumu dibināšana, kara pasūtījumu sadale starp rūpnīcām un šo pasūtījumu izpildi. Plašas pilnvaras bija apspriežu priekšsēdētājiem: tiesības iecelt un atcelt rūpnīcu, uzņēmumu direktorus, noteikt algu apmērus strādniekiem. Sevišķajām apspriedēm bija tiesības izdot pagaidu noteikumus, veikt rekvizīcijas.
- 3. Īpaša ārpustiesas institūcija PSRS laikā no 1922. līdz 1953. gadam. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, kaitniecība, dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus (izsūtījums, nometinājums, kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Atkarībā no laika perioda, mainījās šīs sevišķās apspriedes pakļautība un nosaukums:
- (Особое совещание при Коллегии ГПУ)
- (Особое совещание при Коллегии ОГПУ)
- IeTK Sevišķā apspriede (особое совещание при НКВД СССР)
- (Особое Совещание при МГБ СССР)
