Atšķirības starp "Patērētāju biedrība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Patērētāju biedrība''' - patērētāju kooperācijas biedrība. | + | '''Patērētāju biedrība''' - patērētāju kooperācijas biedrība. |
Pirmā patērētāju biedrība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''Consum-Verein in Riga'' tika nodibināta 1865. gadā Rīgā, izmantojot Štutgartes kooperatīvās sabiedrības statūtus. Galvenais iniciators un biedrības organizētājs bija Aleksandrs Blumenbahs. Iedvesmu patērētāju kooperācijai dibinātāji bija smēlušies no 1864. gadā dibinātās ''Štutgartes sabiedrības''. Sākotnēji tai nepiederēja savs veikals, bet bija noslēgti līgumi ar privātām kompānijām par komisijas naudas izmaksāšanu pircējiem, kuri bija biedrības locekļi. Pēc dažiem mēnešiem biedrība jau apgādāja savus locekļus ar pienu, krējumu, sviestu, kartupeļiem un dārzeņiem. 1866. gadā biedrība atvēra savu veikalu, taču finansiālu grūtību dēļ tas 1872. gadā tika slēgts. 70. gadu vidū savas patērētāju biedrības centās dibināt arī latvieši, taču nesaņēma varas iestāžu atļauju. Pirmā nevācu patērētāju biedrība sāka darboties 1885. gadā Iļģuciemā. Tās pirmais priekšsēdētājs bija ārsts Ādams Butuls, bet biedri – galvenokārt strādnieki un amatnieki. Pēc dažiem darbības gadiem šī biedrība bankrotēja. Laukos pirmā bija Lielezeres biedrība, kas dibināta 1889. gadā. | Pirmā patērētāju biedrība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''Consum-Verein in Riga'' tika nodibināta 1865. gadā Rīgā, izmantojot Štutgartes kooperatīvās sabiedrības statūtus. Galvenais iniciators un biedrības organizētājs bija Aleksandrs Blumenbahs. Iedvesmu patērētāju kooperācijai dibinātāji bija smēlušies no 1864. gadā dibinātās ''Štutgartes sabiedrības''. Sākotnēji tai nepiederēja savs veikals, bet bija noslēgti līgumi ar privātām kompānijām par komisijas naudas izmaksāšanu pircējiem, kuri bija biedrības locekļi. Pēc dažiem mēnešiem biedrība jau apgādāja savus locekļus ar pienu, krējumu, sviestu, kartupeļiem un dārzeņiem. 1866. gadā biedrība atvēra savu veikalu, taču finansiālu grūtību dēļ tas 1872. gadā tika slēgts. 70. gadu vidū savas patērētāju biedrības centās dibināt arī latvieši, taču nesaņēma varas iestāžu atļauju. Pirmā nevācu patērētāju biedrība sāka darboties 1885. gadā Iļģuciemā. Tās pirmais priekšsēdētājs bija ārsts Ādams Butuls, bet biedri – galvenokārt strādnieki un amatnieki. Pēc dažiem darbības gadiem šī biedrība bankrotēja. Laukos pirmā bija Lielezeres biedrība, kas dibināta 1889. gadā. | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
1913. gadā dibināja ''Centrālo patērētāju biedrību''. 1917. gadā, izmantojot [[Krievijas Pagaidu valdība]]s pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja ''Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums”''. Par savienības biedriem kļuva 77 [[lauksaimniecības biedrība]]s, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 [[piensaimnieku sabiedrība]]s. 1917. gadā dibinājās vēl viena savienība – ''Latvijas patērētāju biedrību savienība'', - kura 1918. gadā apvienoja 21 patērētāju biedrību, pārsvarā strādnieku biedrības. | 1913. gadā dibināja ''Centrālo patērētāju biedrību''. 1917. gadā, izmantojot [[Krievijas Pagaidu valdība]]s pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja ''Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums”''. Par savienības biedriem kļuva 77 [[lauksaimniecības biedrība]]s, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 [[piensaimnieku sabiedrība]]s. 1917. gadā dibinājās vēl viena savienība – ''Latvijas patērētāju biedrību savienība'', - kura 1918. gadā apvienoja 21 patērētāju biedrību, pārsvarā strādnieku biedrības. | ||
| + | |||
| + | Pēc 1934. gada par parētērāju biedrībām sāka dēvēt tādus kooperatīvus, kas apvienoja patērētāju biedrības, lauksaimnieku apgādes un noieta kooperatīvu funkcijas. Šādas | ||
| + | organizacijas jau bija līdzīgas vēlākajām padomju patērētāju biedrībām. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. marts, plkst. 07.41
Patērētāju biedrība - patērētāju kooperācijas biedrība.
Pirmā patērētāju biedrība Krievijas impērijā Consum-Verein in Riga tika nodibināta 1865. gadā Rīgā, izmantojot Štutgartes kooperatīvās sabiedrības statūtus. Galvenais iniciators un biedrības organizētājs bija Aleksandrs Blumenbahs. Iedvesmu patērētāju kooperācijai dibinātāji bija smēlušies no 1864. gadā dibinātās Štutgartes sabiedrības. Sākotnēji tai nepiederēja savs veikals, bet bija noslēgti līgumi ar privātām kompānijām par komisijas naudas izmaksāšanu pircējiem, kuri bija biedrības locekļi. Pēc dažiem mēnešiem biedrība jau apgādāja savus locekļus ar pienu, krējumu, sviestu, kartupeļiem un dārzeņiem. 1866. gadā biedrība atvēra savu veikalu, taču finansiālu grūtību dēļ tas 1872. gadā tika slēgts. 70. gadu vidū savas patērētāju biedrības centās dibināt arī latvieši, taču nesaņēma varas iestāžu atļauju. Pirmā nevācu patērētāju biedrība sāka darboties 1885. gadā Iļģuciemā. Tās pirmais priekšsēdētājs bija ārsts Ādams Butuls, bet biedri – galvenokārt strādnieki un amatnieki. Pēc dažiem darbības gadiem šī biedrība bankrotēja. Laukos pirmā bija Lielezeres biedrība, kas dibināta 1889. gadā.
1897. gadā Rīgā sanāca pirmā patērētāju biedrību konference, kuras delegāti vienojās par nepieciešamību dibināt patērētāju biedrību savienību, taču varas iestādes to neatļāva. 1907. gadā notika 7. konference, kura apstiprināja Pārtikas biedrību pagaidu biroju, kura mērķis bija dibināt biedrību savienību. Sastopoties ar varas iestāžu aizliegumiem, sāka dibināties vairākas savienības, kuras centās uzņemties kopsavienības funkcijas. 1908. gadā nodibinājās bezpeļņas asociācija “Rīgas Kooperatoru biedrība”. Tā apmācīja kooperatīvās biedrības uzņēmējdarbības jautājumos, lietvedībā un uzskaitē, kā arī izdeva žurnālu “Kooperators”. 1914. gadā dibinājās Rīgas Apvienotā patērētāju biedrība (lai gan formāli tā skaitījās kooperatīvā biedrība, tās mērķis bija izveidot vairumtirdzniecības sabiedrību patērētāju biedrību apkalpošanai). Pirms pasaules kara darbojās 70 patērētāju biedrības.
1913. gadā dibināja Centrālo patērētāju biedrību. 1917. gadā, izmantojot Krievijas Pagaidu valdības pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums”. Par savienības biedriem kļuva 77 lauksaimniecības biedrības, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 piensaimnieku sabiedrības. 1917. gadā dibinājās vēl viena savienība – Latvijas patērētāju biedrību savienība, - kura 1918. gadā apvienoja 21 patērētāju biedrību, pārsvarā strādnieku biedrības.
Pēc 1934. gada par parētērāju biedrībām sāka dēvēt tādus kooperatīvus, kas apvienoja patērētāju biedrības, lauksaimnieku apgādes un noieta kooperatīvu funkcijas. Šādas organizacijas jau bija līdzīgas vēlākajām padomju patērētāju biedrībām.
