Atšķirības starp "Sāmsalas bīskapija" versijām
m |
m |
||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup> | ||
|} | |} | ||
| − | '''Sāmsalas bīskapija''', arī '''Sāmsalas-Vīkas bīskapija''' (''episcopatus Osiliensis'') - Rīgas [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], mūsdienu Igaunijas dienvidrietumos. Pēc Sāmsalas iekarošanas 1227. gadā bīskaps Alberts 1227. beigās vai 1228. gadā no šīs salas un no bijušās [[Leales bīskapija]]s teritorijas izveidoja jaunu - Sāmsalas bīskapiju, un iecēla tur par bīskapu Gotfrīdu, kurš tomēr nevarēja noturēties pret [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] un Vīkas vasaļiem, lai gan Henrihs VII jau bija piešķīris regālijas, un atstāja zemi. 1234. gada 10. septembrī [[Pāvests|pāvesta]] [[legāts]] [[Modenas Vilhelms]] juridiski nostiprināja Sāmsalas bīskapijuu, kurai piešķīra Vīku un Leali, ieceļot par Sāmsalas bīskapu Henrihu. Līdzšinējam [[Leales bīskapija]]s bīskapam Hermanim 1235. gada 8. janvārī piešķīra [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapa]] titulu. Sāmsalas bīskapijas katedrale un domkapitula sēdeklis atradās Hāpsalā (Vīkā), bīskapu galvenā pils Kuresārē (Sāmsalā). | + | '''Sāmsalas bīskapija''', arī '''Sāmsalas-Vīkas bīskapija''' (''episcopatus Osiliensis'') - Rīgas [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], mūsdienu Igaunijas dienvidrietumos. Pēc Sāmsalas iekarošanas 1227. gadā bīskaps Alberts 1227. beigās vai 1228. gadā no šīs salas un no bijušās [[Leales bīskapija]]s teritorijas izveidoja jaunu - Sāmsalas bīskapiju, un iecēla tur par bīskapu Gotfrīdu, kurš tomēr nevarēja noturēties pret [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] un Vīkas vasaļiem, lai gan Henrihs VII jau bija piešķīris regālijas, un atstāja zemi. 1234. gada 10. septembrī [[Pāvests|pāvesta]] [[legāts]] [[Modenas Vilhelms]] juridiski nostiprināja Sāmsalas bīskapijuu, kurai piešķīra Vīku un Leali, ieceļot par Sāmsalas bīskapu Henrihu. Līdzšinējam [[Leales bīskapija]]s bīskapam Hermanim 1235. gada 8. janvārī piešķīra [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapa]] titulu. Sāmsalas bīskapijas katedrale un domkapitula sēdeklis atradās Hāpsalā (Vīkā), bīskapu galvenā pils Kuresārē (Sāmsalā). Priekšpēdējais bīskaps Jans V Minhauzens 1559. gada 26. septembra cedēja līgumā savas tiesības Dānijas karaļa brālim [[Magnuss, Livonijas karalis|hercogam Magnusam]], kurš no 1560. ieņēma Sāmsalas biskapa sēdekli. No tā laika bīskapija piederēja Dānijas karalistei, kura 1584. gadā zaudēja Vīku un pēc 1645. gada Bremsebrū miera līguma atdeva Zviedrijas karalistei arī Sāmsalu ar pārējām salām. |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. aprīlis, plkst. 07.55
| |
| pastāv | 10.09.1234.-26.9.1559. |
| rezidence | Kuresāres pils |
| sizerens |
|
| hierarhija | |
| platība | ~ ... km2 |
Sāmsalas bīskapija, arī Sāmsalas-Vīkas bīskapija (episcopatus Osiliensis) - Rīgas metropolijas bīskapija Livonijā, mūsdienu Igaunijas dienvidrietumos. Pēc Sāmsalas iekarošanas 1227. gadā bīskaps Alberts 1227. beigās vai 1228. gadā no šīs salas un no bijušās Leales bīskapijas teritorijas izveidoja jaunu - Sāmsalas bīskapiju, un iecēla tur par bīskapu Gotfrīdu, kurš tomēr nevarēja noturēties pret Zobenbrāļu ordeņa un Vīkas vasaļiem, lai gan Henrihs VII jau bija piešķīris regālijas, un atstāja zemi. 1234. gada 10. septembrī pāvesta legāts Modenas Vilhelms juridiski nostiprināja Sāmsalas bīskapijuu, kurai piešķīra Vīku un Leali, ieceļot par Sāmsalas bīskapu Henrihu. Līdzšinējam Leales bīskapijas bīskapam Hermanim 1235. gada 8. janvārī piešķīra Tērbatas bīskapa titulu. Sāmsalas bīskapijas katedrale un domkapitula sēdeklis atradās Hāpsalā (Vīkā), bīskapu galvenā pils Kuresārē (Sāmsalā). Priekšpēdējais bīskaps Jans V Minhauzens 1559. gada 26. septembra cedēja līgumā savas tiesības Dānijas karaļa brālim hercogam Magnusam, kurš no 1560. ieņēma Sāmsalas biskapa sēdekli. No tā laika bīskapija piederēja Dānijas karalistei, kura 1584. gadā zaudēja Vīku un pēc 1645. gada Bremsebrū miera līguma atdeva Zviedrijas karalistei arī Sāmsalu ar pārējām salām.
Satura rādītājs
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Bistum Ösel-Wiek
- Angliski: Bishopric of Ösel-Wiek
- igauniski: Saare-Lääne piiskopkond
Sāmsalas bīskapu saraksts
- Gottfried (Gedefricus) 1228–1229
- - 1229–1234
- Heinrich I. 1234–1260
- Hermann I. von Buxhoeveden 1262–1285
- Heinrich II. 1290–1294
- - 1294–1297
- Konrad I. 1297–1307
- - 1307–1310
- Hartung 1310–1321, † 1323
- Jakob 1322–1337
- Hermann II. Osenbrügge 1338–1362
- Konrad II. 1363–1374
- Heinrich III. 1374–1381
- 1381–1385
- Winrich von Kniprode 1385–1419
- Caspar Schuwenflug 1420–1423
- Christian Kuband 1423–1432
- Johann I. Schutte 1432–1438
- Johann II. Creul (Croveli) 1439–1457
- Ludolf Grove 1449–1458
- Jodokus Hoenstein 1458–1471
- Peter Wetberg 1471–1491
- Johann III. Orgies 1492–1515
- Johann IV. Kyvel (Kievel) 1515–1527
- Georg von Tiesenhausen 1528–1530
- Reinhold Buxhoeveen 1532–1541,
- Johann V. von Münchhausen 1542–1560
- Magnuss 1560.-1583.
Galerija
Sāmsala 1753.-1770.
Ārensburgas-Sāmsalas apkaime 1798. g.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40. lpp.
- Gerhard Köbler. Historisches Lexikon der deutschen Länder. 7. Auflage, - C.H. Beck, München, 2007; ISBN 9783406549861
Resursi internetā par šo tēmu
- Sāmsalas bīskapija - Latviešu konversācijas vārdnīca. 19.sējums, 37500.-37502.sleja.
- Dokumenti pie šķirkļa Sāmsalas bīskapija - historia.lv
- Mugurēvičs Ē. Priekšvārds Indriķa hronikai.
- Scriptores Rerum Livonicarum
- 1268, september 8 och november 26. Fredericus, postulatus Tarbatensis, kallar sig också "Kareliensis episcopus".
