Atšķirības starp "Ass" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. aprīlis, plkst. 11.35

Ass (kr. сажень, сяжень, саженка, прямая сажень; no сягать - "sasniegt") - 213,4 cm, - attāluma mērvienība Krievijas impērijā (avotos pieminēta jau XI gs.) līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Kopš XIX gs. vidus piemērota angļu pēdai - 7 pēdas = 1 ass (213,36 cm). Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.

1 ass = 1/500 versts = 3 aršinas = 12 pēdas = 48 veršoki = 213,4 cm
1 kvadrātass = 4,552 m²

Atkarībā no avota un konteksta:

• valsts ass jeb trijaršinu ass (казённая (трёхаршинная) сажень), no XVI gs. līdz 1835. gadam ~ 217,6 cm, vēlāk - 213,36 cm (noapaļojot, literatūrā lieto 213,4 cm)
• lielā ass (великая сажень) ~ 244 cm
• slīpā ass (косая сажень), attālums starp kājas un virs galvas paceltas pretējās rokas pirkstu galiem ~ 248 cm
• mazā ass (малая сажень), attālums no pleca līdz zemei ~ 142,4 cm
• atvēziena ass (маховая сажень), attālums starp abu uz sāniem izplestu roku pirkstu galiem - 177,8 cm
• pilsētas ass (городовая сажень) ~ 284,8 cm
• grieķu ass (греческая сажень) ~ 230,4 cm (vēlāk 185,42 cm)
• īpašuma ass ~ 159,76 cm
• jūras ass (морская сажень), 6 angļu pēdas - 182,88 cm
• tautas ass (народная сажень) ~ 176 cm
• parastā ass (простая сажень) ~ 150,8 cm
• cara ass (царская сажень) ~ 197,4 cm
• baznīcas ass (церковная сажень) ~ 186,4 cm
• četraršinu ass (четырёхаршинная сажень) - 284,48 cm
  u.c.

Literatūra par šo tēmu

• Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11. - c. 140.
• Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10. - c. 53.

Resursi internetā par šo tēmu

• Седова Л.Н. Вопросы русской метрологии на уроках и внеклассных занятиях по математике.
• Старые русские меры
• Система древнерусских мер длины.