Atšķirības starp "Ekonomisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ekonomisms''' (angl ''economism'', vāc. ''Ökonomismus'', fr. ''économisme'', kr. ''экономизм'')- atkarībā no konteksta: '''1.''' Virziens Krievijas [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātijā]] XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Par primāro uzskatīja strādnieku kustības cīņu par ekonomisko apstākļu (darba apstākļu uzlabošanu, darba algas paaugstināšanu utt.) uzlabošanu, nevis sociāli politiskās sistēmas maiņu kā tādu. Noliedza partijas, strādnieku [[šķira]]s un revolucionārās teorijas, uzskatot strādnieku kustību par stihisku. T.s. ''ekonomistu'' ideoloģiskie līderi bija K.Tahtarojevs (''К.М. Тахтароев''), S.Prokopovičs (''С.Н. Прокопович''), J.Kuskova (''Е.А. Кускова''), V.Kričevskis (''В.Н. Кричевский''), A.Pikers (''А.С. Пиккер / А. Мартынов''), V.Mahnovecs (''В. П. Махновец / Акимов'') u.c., savukārt ideoloģiskei rupori avīze "Strādnieku doma" (''Рабочая мысль'') un žurnāls "Strādnieku lieta" (''Рабочее дело''). '''2.''' Ekonomiskā redukcionisma virziens, kas attiecina jebkuru sociālu, politisku vai kultūras esību uz pieprasījuma/piedāvājuma attiecībām. | + | '''Ekonomisms''' (angl ''economism'', vāc. ''Ökonomismus'', fr. ''économisme'', kr. ''экономизм'') - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' Virziens Krievijas [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātijā]] XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Par primāro uzskatīja strādnieku kustības cīņu par ekonomisko apstākļu (darba apstākļu uzlabošanu, darba algas paaugstināšanu utt.) uzlabošanu, nevis sociāli politiskās sistēmas maiņu kā tādu. Noliedza partijas, strādnieku [[šķira]]s un revolucionārās teorijas, uzskatot strādnieku kustību par stihisku. T.s. ''ekonomistu'' ideoloģiskie līderi bija K.Tahtarojevs (''К.М. Тахтароев''), S.Prokopovičs (''С.Н. Прокопович''), J.Kuskova (''Е.А. Кускова''), V.Kričevskis (''В.Н. Кричевский''), A.Pikers (''А.С. Пиккер / А. Мартынов''), V.Mahnovecs (''В. П. Махновец / Акимов'') u.c., savukārt ideoloģiskei rupori avīze "Strādnieku doma" (''Рабочая мысль'') un žurnāls "Strādnieku lieta" (''Рабочее дело''). | ||
| + | * '''2.''' Ekonomiskā redukcionisma virziens, kas attiecina jebkuru sociālu, politisku vai kultūras esību uz pieprasījuma/piedāvājuma attiecībām. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. maijs, plkst. 08.46
Ekonomisms (angl economism, vāc. Ökonomismus, fr. économisme, kr. экономизм) - atkarībā no konteksta:
- 1. Virziens Krievijas sociāldemokrātijā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Par primāro uzskatīja strādnieku kustības cīņu par ekonomisko apstākļu (darba apstākļu uzlabošanu, darba algas paaugstināšanu utt.) uzlabošanu, nevis sociāli politiskās sistēmas maiņu kā tādu. Noliedza partijas, strādnieku šķiras un revolucionārās teorijas, uzskatot strādnieku kustību par stihisku. T.s. ekonomistu ideoloģiskie līderi bija K.Tahtarojevs (К.М. Тахтароев), S.Prokopovičs (С.Н. Прокопович), J.Kuskova (Е.А. Кускова), V.Kričevskis (В.Н. Кричевский), A.Pikers (А.С. Пиккер / А. Мартынов), V.Mahnovecs (В. П. Махновец / Акимов) u.c., savukārt ideoloģiskei rupori avīze "Strādnieku doma" (Рабочая мысль) un žurnāls "Strādnieku lieta" (Рабочее дело).
- 2. Ekonomiskā redukcionisma virziens, kas attiecina jebkuru sociālu, politisku vai kultūras esību uz pieprasījuma/piedāvājuma attiecībām.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 100. lpp.
- Joachim Glaubitz. Ökonomismus, nicht nur ein Schlagwort im Kampf mit den Feinden Mao Tse-tungs. // Berichte des Bundesinstituts für Ostwissenschaftliche und Internationale Studien, Nr. 8, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "«Экономизм»" в Большой Советской Энциклопедии
- Экономизм - Словари и энциклопедии на Академике
