Atšķirības starp "Jan Džu" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jans Džu''' (ķīn. 楊朱/杨朱; piņj. ''Yáng Zhū'', ~395.-335. g.p.m.ē.) - filosofs, [[Daoisms|daoisma]] pārstāvis. Ziņas par tā dzīvi ir minimālas, viņa idejas saglabājušās tikai fragmentāri, vēlāku autoru - | + | '''Jans Džu''' (ķīn. 楊朱/杨朱; piņj. ''Yáng Zhū'', ~395.-335. g.p.m.ē.) - filosofs, [[Daoisms|daoisma]] pārstāvis. Ziņas par tā dzīvi ir minimālas, viņa idejas saglabājušās tikai fragmentāri, vēlāku autoru - [[Mendzi]], [[Džuandzi]], [[Ledzi]], - pārstāstos un interpretācijā. |
Savā mācībā kritiski izteicās par sava laika reliģiskajiem priekšstatiem un ticību nemirstībai. Uzskatīja, ka visi notikumi un visas parādības dabā un sabiedrībā pakļaujas dabiskās nepieciešamības principam, kuru pats dēvēja par "likteni". T.i. uzskatos dominē fatāliskā determinisma elementi. Viss esot pakļauts bojā ejai un iznīcībai. Dzīvībai kā dabiska nepieciešamība seko nāve, rašanās procesam seko bojā eja. Ētikā centrā izvirzīja personību, tās tieksmi maksimāli apmierināt savas jūtas un vēlmes. Bija opozīcijā [[Konfūciānisms|konfūciānismam]]. | Savā mācībā kritiski izteicās par sava laika reliģiskajiem priekšstatiem un ticību nemirstībai. Uzskatīja, ka visi notikumi un visas parādības dabā un sabiedrībā pakļaujas dabiskās nepieciešamības principam, kuru pats dēvēja par "likteni". T.i. uzskatos dominē fatāliskā determinisma elementi. Viss esot pakļauts bojā ejai un iznīcībai. Dzīvībai kā dabiska nepieciešamība seko nāve, rašanās procesam seko bojā eja. Ētikā centrā izvirzīja personību, tās tieksmi maksimāli apmierināt savas jūtas un vēlmes. Bija opozīcijā [[Konfūciānisms|konfūciānismam]]. | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 18. jūnijs, plkst. 12.13
Jans Džu (ķīn. 楊朱/杨朱; piņj. Yáng Zhū, ~395.-335. g.p.m.ē.) - filosofs, daoisma pārstāvis. Ziņas par tā dzīvi ir minimālas, viņa idejas saglabājušās tikai fragmentāri, vēlāku autoru - Mendzi, Džuandzi, Ledzi, - pārstāstos un interpretācijā.
Savā mācībā kritiski izteicās par sava laika reliģiskajiem priekšstatiem un ticību nemirstībai. Uzskatīja, ka visi notikumi un visas parādības dabā un sabiedrībā pakļaujas dabiskās nepieciešamības principam, kuru pats dēvēja par "likteni". T.i. uzskatos dominē fatāliskā determinisma elementi. Viss esot pakļauts bojā ejai un iznīcībai. Dzīvībai kā dabiska nepieciešamība seko nāve, rašanās procesam seko bojā eja. Ētikā centrā izvirzīja personību, tās tieksmi maksimāli apmierināt savas jūtas un vēlmes. Bija opozīcijā konfūciānismam.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 181. lpp.
- Forke A. Yang Chu. The Epicurean in his relation to Lieh-tse the panteist. // Journal of the Peking Oriental Society. 1893, Vol. 2
- Forke A. Young Chu's Garden of Pleasure. - London, 1912
- Alan Fox. Guarding What Is Essential: Critiques of Material Culture in Thoreau and Yang Zhu. // Philosophy East and West - Volume 58, Number 3, July 2008, pp. 358-371
- Emerson Jonn J. Yang Chu's Discovery of the Body. // Philosophy East and West, Volume 46-4, October 1996, pp. 533-566
- Петров А.А. Ян Чжу – вольнодумец Древнего Китая. // Советское востоковедение. - Москва-Ленинград, 1940
- Ян Хин-шун, А.Д. Донобаев. Этические концепции Конфуция и Ян Чжу. // Десятая научная конференция «Общество и государство в Китае» Ч. I . - Москва, 1979. C. 195-206.
- Лукьянов А. Ян Чжу как философ: Между даосизмом и конфуцианством. // Проблемы Дальнего Востока. - 2001. № 2. С. 139-151.
