Atšķirības starp "Korna" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Cornu.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Cornu.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''Korna''' jeb '''pūšamais rags''' (lat. ''cornu'' - "rags") - senākais pūšamais signālinstruments, kara taure [[Romiešu leģions|romiešu armijā]]. Sākotnēji tas bijis vienkārši izdobts vērša rags, piemērots skaņas signāla radīšanai, bet vēlāk, republikas laikā, ''kornas'' sāka gatavot no metāla, izstiepjot korpusu un izliecot gandrīz apli. Ar ''kornas''palīdzību [[Kornicens|korniceni]] nodeva tālāk [[Manipula|manipulām]] leģiona [[Tubicens|tubicena]] signāli, kam pateicoties, varēja operatīvi vadīt visa leģiona un atsevišķu tā vienību manevrēšanu kaujas apstākļos. Kara flotē biežāk izmantoja mazo ''kornu'' jeb [[bucina|bucinu]] (''buccina''). | '''Korna''' jeb '''pūšamais rags''' (lat. ''cornu'' - "rags") - senākais pūšamais signālinstruments, kara taure [[Romiešu leģions|romiešu armijā]]. Sākotnēji tas bijis vienkārši izdobts vērša rags, piemērots skaņas signāla radīšanai, bet vēlāk, republikas laikā, ''kornas'' sāka gatavot no metāla, izstiepjot korpusu un izliecot gandrīz apli. Ar ''kornas''palīdzību [[Kornicens|korniceni]] nodeva tālāk [[Manipula|manipulām]] leģiona [[Tubicens|tubicena]] signāli, kam pateicoties, varēja operatīvi vadīt visa leģiona un atsevišķu tā vienību manevrēšanu kaujas apstākļos. Kara flotē biežāk izmantoja mazo ''kornu'' jeb [[bucina|bucinu]] (''buccina''). | ||
| + | |||
| + | == Attēli == | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Kaula_brunucepure.jpg|kaula korisa, XVI-XII gs.p.m.ē., Mikēnu kultūra | ||
| + | </gallery></center> | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. jūnijs, plkst. 19.36
Korna jeb pūšamais rags (lat. cornu - "rags") - senākais pūšamais signālinstruments, kara taure romiešu armijā. Sākotnēji tas bijis vienkārši izdobts vērša rags, piemērots skaņas signāla radīšanai, bet vēlāk, republikas laikā, kornas sāka gatavot no metāla, izstiepjot korpusu un izliecot gandrīz apli. Ar kornaspalīdzību korniceni nodeva tālāk manipulām leģiona tubicena signāli, kam pateicoties, varēja operatīvi vadīt visa leģiona un atsevišķu tā vienību manevrēšanu kaujas apstākļos. Kara flotē biežāk izmantoja mazo kornu jeb bucinu (buccina).
Attēli
kaula korisa, XVI-XII gs.p.m.ē., Mikēnu kultūra
Literatūra par šo tēmu
- Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 468
