Atšķirības starp "Prefekts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Prefekts''' (no lat. ''praefectus'' no ''praeficere'', "būt priekšā" - "priekšnieks, vadītājs"; vāc. ''Präfekt'', angl. ''prefect'', fr. ''préfet'', kr. ''префект'') - atkarībā no konteksta: | '''Prefekts''' (no lat. ''praefectus'' no ''praeficere'', "būt priekšā" - "priekšnieks, vadītājs"; vāc. ''Präfekt'', angl. ''prefect'', fr. ''préfet'', kr. ''префект'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Administratīvs vai militārs [[maģistrāts]] [[Senā Roma|Senajā Romā]] ar nozīmi "komandieris" - varēja komandēt karaspēka daļu, kārtības uzturēšanas vai ugunsdzēsēju vienību pilsētā utt. (''praefectus urbi, praefectus vigilum, praefectus aerarii, praefectus alae, praefectus castrorum, praefectus cohortis, praefectus classis, praefectus equitatus, praefectus equitum, praefectus fabrum, praefectus legionis, praefectus legionis agens vice legati, praefectus orae maritimae, praefectus sociorum, praefectus | + | * '''1.''' Administratīvs vai militārs [[maģistrāts]] [[Senā Roma|Senajā Romā]] ar nozīmi "komandieris" - varēja komandēt karaspēka daļu, kārtības uzturēšanas vai ugunsdzēsēju vienību pilsētā utt. (''praefectus praetorio, praefectus urbi, praefectus vigilum, praefectus aerarii, praefectus alae, praefectus castrorum, praefectus cohortis, praefectus classis, praefectus equitatus, praefectus equitum, praefectus fabrum, praefectus legionis, praefectus legionis agens vice legati, praefectus orae maritimae, praefectus sociorum, praefectus laetorum, praefectus sarmatarum gentilium'' u.c.). |
* '''2.''' Jaunākajos laikos Francijā ''prefekta'' amatu kā caldības pārstāvi provincēs iedibināja [[Napoleons]] ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un [[Departaments|departamentos]]. | * '''2.''' Jaunākajos laikos Francijā ''prefekta'' amatu kā caldības pārstāvi provincēs iedibināja [[Napoleons]] ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un [[Departaments|departamentos]]. | ||
* '''3''' Visjaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - pilsētas policijas priekšnieks). [[Latvijas Republika|Latvijā]] ''prefekta'' amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā [[Apriņķis|apriņķa]] priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā ''prefekti'' bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[PSRS]]. Atjaunots [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas laikā (1941.-1944.). | * '''3''' Visjaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - pilsētas policijas priekšnieks). [[Latvijas Republika|Latvijā]] ''prefekta'' amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā [[Apriņķis|apriņķa]] priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā ''prefekti'' bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[PSRS]]. Atjaunots [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas laikā (1941.-1944.). | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. jūnijs, plkst. 08.13
Prefekts (no lat. praefectus no praeficere, "būt priekšā" - "priekšnieks, vadītājs"; vāc. Präfekt, angl. prefect, fr. préfet, kr. префект) - atkarībā no konteksta:
- 1. Administratīvs vai militārs maģistrāts Senajā Romā ar nozīmi "komandieris" - varēja komandēt karaspēka daļu, kārtības uzturēšanas vai ugunsdzēsēju vienību pilsētā utt. (praefectus praetorio, praefectus urbi, praefectus vigilum, praefectus aerarii, praefectus alae, praefectus castrorum, praefectus cohortis, praefectus classis, praefectus equitatus, praefectus equitum, praefectus fabrum, praefectus legionis, praefectus legionis agens vice legati, praefectus orae maritimae, praefectus sociorum, praefectus laetorum, praefectus sarmatarum gentilium u.c.).
- 2. Jaunākajos laikos Francijā prefekta amatu kā caldības pārstāvi provincēs iedibināja Napoleons ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un departamentos.
- 3 Visjaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - pilsētas policijas priekšnieks). Latvijā prefekta amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā apriņķa priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā prefekti bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS. Atjaunots Trešā reiha okupācijas laikā (1941.-1944.).
- 4. Amats Romas Katoļu Baznīcā, administratīvās iestādes (kongregācijas, garīgā semināra u.c.) vadītājs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 96. lpp.
