Atšķirības starp "Holbahs Pols Anrī" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Paul_Heinrich_Holbach.jpg|right|thumb|200px|Pols Anrī Holbahs]] | + | [[Attēls:Paul_Heinrich_Holbach.jpg|right|thumb|200px|Pols Anrī Holbahs (1785.)]] |
'''Pols Anrī Tirī, barons Holbahs''' (fr. ''Paul Henri Thiry, baron d’Holbach'', vāc, ''Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach'', 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, [[enciklopēdists]]. | '''Pols Anrī Tirī, barons Holbahs''' (fr. ''Paul Henri Thiry, baron d’Holbach'', vāc, ''Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach'', 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, [[enciklopēdists]]. | ||
| − | Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (''Edesheim'') pie Landavas (''Landau in der Pfalz''), vīndaru ģimenē. | + | Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (''Edesheim'') pie Landavas (''Landau in der Pfalz''), vīndaru ģimenē. 1744.-1748. gados studēja Leidenes universitātē. 1749. gadā apprecējās ar savu māsīcu Ženevjevu (''Basile-Geneviève d'Aine''). 1753. gadā mantojis no tēvoča Franča (''Franz Adam Holbach''), kurš bija veiksmīgs Parīzes biržas spekulants, [[Barons|barona]] titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], veltot dzīvi filosofijai un zinātnei. Sieva mira 1754. gadā un Holbahs nākamajā gadā apprecējās ar tās māsu Šarloti (''Charlotte-Susanne d'Aine''). Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā [[Didro Denī|Didro]], [[Dalambērs Žans Lerons|de Alambērs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva [[Hobss Tomass|Hobsa]], Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus. |
| − | Politiskajos uzskatos bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] vai pat [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība. | + | Politiskajos uzskatos bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] vai pat [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - savā darbā ""Dabas sistēma" raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība. Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši [[Bērklijs Džordžs|Bērklija]] mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Kopā ar savu sekretāru [[Nežons Žaks Andrē|Nežonu" sarakstīja farsu "Tā dieva vārda īsā vārdnīca. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un pakļauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams [[Determinisms|determinismu]], tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi. |
| − | |||
| − | Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši [[Bērklijs Džordžs|Bērklija]] mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 12. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp. | ||
* Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X | * Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X | ||
| + | ---- | ||
| + | * Christianity Unveiled by Baron d'Holbach: A Controversy in Documents. / David Holohan (Transl.) - Hodgson Press, 2008 | ||
| + | * Max Pearson Cushing. Baron d'Holbach: a study of eighteenth-century radicalism in France. - New York, 1914 | ||
| + | * Alan Charles Kors. D'Holbach's Coterie: An Enlightenment in Paris. - Princeton University Press, 1976 | ||
| + | * Alan Charles Kors. The Atheism of D'Holbach and Naigeon. // Atheism from the Reformation to the Enlightenment. - Clarendon Press: Oxford, 1992 | ||
| + | * John Lough. Helvétius and d'Holbach. // Modern Language Review, Vol. 33, No. 3. (Jul., 1938) | ||
| + | * Newland T. C. D'Holbach, Religion, and the 'Encyclopédie. // Modern Language Review, Vol. 69, No. 3, (Jul., 1974), pp. 523–533. | ||
| + | * Virgil W. Topazio. D'Holbach's Moral Philosophy: Its Background and Development. - Institut et Musée Voltaire: Geneva, 1956 | ||
| + | * Everett C. Ladd. Jr. Helvétius and d'Holbach. // Journal of the History of Ideas (1962) 23(2), pp. 221-238. | ||
| + | * Virgil V. Topazio. Diderot's Supposed Contribution to D'Holbach's Works. // Publications of the Modern Language Association of America, LXIX, 1, 1954, pp. 173–188. | ||
| + | * John Lough. Essays on the Encyclopédie of Diderot and D'Alembert. - Oxford University Press: London, 1968 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Vercruysse J. Bibliographie descriptive des écrits du baron d'Holbach. - Paris, 1971 | ||
| + | * Sandrier A. Le style philosophique du baron d'Holbach. - Honoré Champion: Paris, 2004 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 17. augusts, plkst. 13.06
Pols Anrī Tirī, barons Holbahs (fr. Paul Henri Thiry, baron d’Holbach, vāc, Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach, 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, enciklopēdists.
Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (Edesheim) pie Landavas (Landau in der Pfalz), vīndaru ģimenē. 1744.-1748. gados studēja Leidenes universitātē. 1749. gadā apprecējās ar savu māsīcu Ženevjevu (Basile-Geneviève d'Aine). 1753. gadā mantojis no tēvoča Franča (Franz Adam Holbach), kurš bija veiksmīgs Parīzes biržas spekulants, barona titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, Francijas karalistē, veltot dzīvi filosofijai un zinātnei. Sieva mira 1754. gadā un Holbahs nākamajā gadā apprecējās ar tās māsu Šarloti (Charlotte-Susanne d'Aine). Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā Didro, de Alambērs, Helvēcijs, Ruso u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva Hobsa, Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus.
Politiskajos uzskatos bija konstitucionālās monarhijas vai pat apgaismotā absolūtisma piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - savā darbā ""Dabas sistēma" raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība. Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši Bērklija mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Kopā ar savu sekretāru [[Nežons Žaks Andrē|Nežonu" sarakstīja farsu "Tā dieva vārda īsā vārdnīca. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un pakļauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams determinismu, tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp.
- Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X
- Christianity Unveiled by Baron d'Holbach: A Controversy in Documents. / David Holohan (Transl.) - Hodgson Press, 2008
- Max Pearson Cushing. Baron d'Holbach: a study of eighteenth-century radicalism in France. - New York, 1914
- Alan Charles Kors. D'Holbach's Coterie: An Enlightenment in Paris. - Princeton University Press, 1976
- Alan Charles Kors. The Atheism of D'Holbach and Naigeon. // Atheism from the Reformation to the Enlightenment. - Clarendon Press: Oxford, 1992
- John Lough. Helvétius and d'Holbach. // Modern Language Review, Vol. 33, No. 3. (Jul., 1938)
- Newland T. C. D'Holbach, Religion, and the 'Encyclopédie. // Modern Language Review, Vol. 69, No. 3, (Jul., 1974), pp. 523–533.
- Virgil W. Topazio. D'Holbach's Moral Philosophy: Its Background and Development. - Institut et Musée Voltaire: Geneva, 1956
- Everett C. Ladd. Jr. Helvétius and d'Holbach. // Journal of the History of Ideas (1962) 23(2), pp. 221-238.
- Virgil V. Topazio. Diderot's Supposed Contribution to D'Holbach's Works. // Publications of the Modern Language Association of America, LXIX, 1, 1954, pp. 173–188.
- John Lough. Essays on the Encyclopédie of Diderot and D'Alembert. - Oxford University Press: London, 1968
- Vercruysse J. Bibliographie descriptive des écrits du baron d'Holbach. - Paris, 1971
- Sandrier A. Le style philosophique du baron d'Holbach. - Honoré Champion: Paris, 2004
Resursi internetā par šo tēmu
- Paul-Henri Thiry (Baron) d'Holbach - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Works by Baron d'Holbach at Project Gutenberg
- Baron D'Holbach: a Study of Eighteenth Century Radicalism in France - Project Gutenberg
- Paul Henri Thiry d’Holbach. - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Literatur von und über Paul Henri Thiry d’Holbach im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Bibliographie zu J. O. de La Mettrie und zu P.Th. d'Holbach
