Atšķirības starp "Ontoloģija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ontoloģija''' (no sengr. sengrieķu ὤν, ὄντος – ōn, ontos, "esošais" + λόγος – logos, "vārds, mācība") – mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm. Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt. | + | '''Ontoloģija''' (no sengr. sengrieķu ὤν, ὄντος – ōn, ontos, "esošais" + λόγος – logos, "vārds, mācība") – mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm. Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt., un katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ''ontoloģija''. |
| + | |||
| + | Sākotnēji ar ''ontologiju'' jeb "pirmo filosofiju" [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] garā saprata mācību par esamību vispār, esamību kā tādu, esamību, kas nav atkarīga no tās īpašajiem veidiem. Šajā nozīmē ''ontoloģija'' ir tas pats kas [[metafizika]] - abstraktu vispārīgu esamības definīciju sistēma.Vēlajos viduslaikos Aristoteļa metafizikas ideju ņēma par pamatu tādas ''ontoloģijas'' konstruēšanai, kas derētu reliģijas patiesību filosofiskam pierādījumam (īpaši spilgti šī tendence izpaudās [[Toms no Akvīnas|Akvīnas Toma]] filosofiski teoloģiskajā mācībā). Kopš XVI gs. ar ''ontoloģiju'' sāka saprast īpašu metafizikas daļu, mācību par visa pastāvošā pārjutekliskumu, nemateriālu struktūru. Šādi terminu "ontoloģija" pirmais sāka lietot Hokleniuss (1613.). | ||
== Ieteicamā literatūra == | == Ieteicamā literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. augusts, plkst. 10.19
Ontoloģija (no sengr. sengrieķu ὤν, ὄντος – ōn, ontos, "esošais" + λόγος – logos, "vārds, mācība") – mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm. Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt., un katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
Sākotnēji ar ontologiju jeb "pirmo filosofiju" Aristoteļa garā saprata mācību par esamību vispār, esamību kā tādu, esamību, kas nav atkarīga no tās īpašajiem veidiem. Šajā nozīmē ontoloģija ir tas pats kas metafizika - abstraktu vispārīgu esamības definīciju sistēma.Vēlajos viduslaikos Aristoteļa metafizikas ideju ņēma par pamatu tādas ontoloģijas konstruēšanai, kas derētu reliģijas patiesību filosofiskam pierādījumam (īpaši spilgti šī tendence izpaudās Akvīnas Toma filosofiski teoloģiskajā mācībā). Kopš XVI gs. ar ontoloģiju sāka saprast īpašu metafizikas daļu, mācību par visa pastāvošā pārjutekliskumu, nemateriālu struktūru. Šādi terminu "ontoloģija" pirmais sāka lietot Hokleniuss (1613.).
Ieteicamā literatūra
- Svešvārdu vārdnīca - Rīga: Norden, 1996., 535. lpp.
- Ontoloģija. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 306.-307 lpp.
