Atšķirības starp "Ģenerālisimuss" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ģenerālisimuss''' (no lat. ''generalissimus'' - "pats galvenais") - augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. | + | '''Ģenerālisimuss''' (no lat. ''generalissimus'' - "pats galvenais") - augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. Pirmo reizi pakāpe sastopama 1569. gadā, kad Francijas karalis Šarls IX to piešķir savam brālim [[Anrī III, Francijas karalis|Anrī]]. Turpmāk pakāpi piešķīra [[Monarhs|monarha]] radiniekiem, piešķirot tiem simbolisku virspavēlniecību, bet vēlāk - augstākajiem karavadoņiem, kuriem tika uzticēts komandēt lielas sabiedroto [[armija]]s. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''ģenerālisimusa'' pakāpi ieviesa XVII gs. beigās. [[PSRS - 1945. gadā, kad to piešķīra [[Staļins|Staļinam]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. augusts, plkst. 06.06
Ģenerālisimuss (no lat. generalissimus - "pats galvenais") - augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. Pirmo reizi pakāpe sastopama 1569. gadā, kad Francijas karalis Šarls IX to piešķir savam brālim Anrī. Turpmāk pakāpi piešķīra monarha radiniekiem, piešķirot tiem simbolisku virspavēlniecību, bet vēlāk - augstākajiem karavadoņiem, kuriem tika uzticēts komandēt lielas sabiedroto armijas. Krievijas impērijā ģenerālisimusa pakāpi ieviesa XVII gs. beigās. [[PSRS - 1945. gadā, kad to piešķīra Staļinam.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
