Atšķirības starp "Ovens Roberts" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Roberts Ovenss''' (1771.-1858.) – domātājs, [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]], publicists. | '''Roberts Ovenss''' (1771.-1858.) – domātājs, [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]], publicists. | ||
| − | Dzimis amatnieka ģimenē. 10 gadu vecumā sācis patstāvīgi pelnīt iztiku. Realizēja visai veiksmīgu karjeru, no strādnieka par rūpnīcas pārvaldnieku. 1791.-1828. gados bija pārvaldnieks dažādos uzņēmumos. Attiecīgi, labi pārzināja sava laika rūpniecības sistēmas pozitīvos un negatīvos aspektus, strādnieku un kalpotāju sociālos apstākļus. Nopelnījis kapitālu, pievērsās filantropijai. | + | Dzimis amatnieka ģimenē. 10 gadu vecumā sācis patstāvīgi pelnīt iztiku. Realizēja visai veiksmīgu karjeru, no strādnieka par rūpnīcas pārvaldnieku. 1791.-1828. gados bija pārvaldnieks dažādos uzņēmumos. Attiecīgi, labi pārzināja sava laika rūpniecības sistēmas pozitīvos un negatīvos aspektus, strādnieku un kalpotāju sociālos apstākļus. Nopelnījis kapitālu, pievērsās filantropijai. Mēģinot realizēt savas idejas praksē, organizēja strādniekiem maiņas tirgus, organizēja un finansēja brīvās darba komūnas, no kurām lielākās bija "New Harmony" ASV (1825.-1829.) un "Harmony-hall" Lielbritānijā (1839.-1845.). Visi šie pasākumi beidzās ar neveiksmi. |
Kā publicists bija aktīvs ražošanas likumdošanas iniciators. Aizvien vairāk pievēršoties idejām par sociālā taisnīguma ieviešanu, sāka kritizēt pašu privātīpašuma ideju kā tādu, no racionālisma pozīcijām bija opozīcijā reliģijai (var teikt, bija ateists ar noslieci uz [[Deisms|deismu]]). Uzskatīja, ka sociālie apstākļi izšķiroši ietekmē cilvēka personības veidošanos un sociālās attiecības. Vēstures procesu traktējja kā cilvēka pašizziņas pakāpenisku proghresu; sociālā ļaunuma cēlonis esot zināšanu trūkums. Īpašu nozīmi piešķīra audzināšanai kā metodei, kas veido "jauno tikumisko pasauli". Ap 1820. gadu nonācis pie daudzmaz izstrādāta pasaules uzskata, ko pats dēvēja par "sociālistisku". Nākotnes ideālās sabiedrības pamatprincipi viņaprāt bija: īpašuma un darba kopība, garīgā un fiziskā darba apvienošana, personības vispusīga attīstība, tiesiskā vienlīdzība. Šādai bezšķiru sabiedrībai jābūt brīvai, sevi pašpārvaldošai kopienu federācijai, kas apvieno kopienas ar vidēji 300-2000 locekļiem. | Kā publicists bija aktīvs ražošanas likumdošanas iniciators. Aizvien vairāk pievēršoties idejām par sociālā taisnīguma ieviešanu, sāka kritizēt pašu privātīpašuma ideju kā tādu, no racionālisma pozīcijām bija opozīcijā reliģijai (var teikt, bija ateists ar noslieci uz [[Deisms|deismu]]). Uzskatīja, ka sociālie apstākļi izšķiroši ietekmē cilvēka personības veidošanos un sociālās attiecības. Vēstures procesu traktējja kā cilvēka pašizziņas pakāpenisku proghresu; sociālā ļaunuma cēlonis esot zināšanu trūkums. Īpašu nozīmi piešķīra audzināšanai kā metodei, kas veido "jauno tikumisko pasauli". Ap 1820. gadu nonācis pie daudzmaz izstrādāta pasaules uzskata, ko pats dēvēja par "sociālistisku". Nākotnes ideālās sabiedrības pamatprincipi viņaprāt bija: īpašuma un darba kopība, garīgā un fiziskā darba apvienošana, personības vispusīga attīstība, tiesiskā vienlīdzība. Šādai bezšķiru sabiedrībai jābūt brīvai, sevi pašpārvaldošai kopienu federācijai, kas apvieno kopienas ar vidēji 300-2000 locekļiem. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. augusts, plkst. 09.11
Roberts Ovenss (1771.-1858.) – domātājs, utopiskais sociālists, publicists.
Dzimis amatnieka ģimenē. 10 gadu vecumā sācis patstāvīgi pelnīt iztiku. Realizēja visai veiksmīgu karjeru, no strādnieka par rūpnīcas pārvaldnieku. 1791.-1828. gados bija pārvaldnieks dažādos uzņēmumos. Attiecīgi, labi pārzināja sava laika rūpniecības sistēmas pozitīvos un negatīvos aspektus, strādnieku un kalpotāju sociālos apstākļus. Nopelnījis kapitālu, pievērsās filantropijai. Mēģinot realizēt savas idejas praksē, organizēja strādniekiem maiņas tirgus, organizēja un finansēja brīvās darba komūnas, no kurām lielākās bija "New Harmony" ASV (1825.-1829.) un "Harmony-hall" Lielbritānijā (1839.-1845.). Visi šie pasākumi beidzās ar neveiksmi.
Kā publicists bija aktīvs ražošanas likumdošanas iniciators. Aizvien vairāk pievēršoties idejām par sociālā taisnīguma ieviešanu, sāka kritizēt pašu privātīpašuma ideju kā tādu, no racionālisma pozīcijām bija opozīcijā reliģijai (var teikt, bija ateists ar noslieci uz deismu). Uzskatīja, ka sociālie apstākļi izšķiroši ietekmē cilvēka personības veidošanos un sociālās attiecības. Vēstures procesu traktējja kā cilvēka pašizziņas pakāpenisku proghresu; sociālā ļaunuma cēlonis esot zināšanu trūkums. Īpašu nozīmi piešķīra audzināšanai kā metodei, kas veido "jauno tikumisko pasauli". Ap 1820. gadu nonācis pie daudzmaz izstrādāta pasaules uzskata, ko pats dēvēja par "sociālistisku". Nākotnes ideālās sabiedrības pamatprincipi viņaprāt bija: īpašuma un darba kopība, garīgā un fiziskā darba apvienošana, personības vispusīga attīstība, tiesiskā vienlīdzība. Šādai bezšķiru sabiedrībai jābūt brīvai, sevi pašpārvaldošai kopienu federācijai, kas apvieno kopienas ar vidēji 300-2000 locekļiem.
Literatūra par šo tēmu
- Ovens Roberts. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 308.-309. lpp.
