Atšķirības starp "Patristika" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Patristika''' (no lat. ''pater'' - "tēvs") - III-VII gs. [[Baznīcas tēvi|baznīcas tēvu]] veidota apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret [[neoplatonisms|pagānisko domātāju]] (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie ''patristikas'' pārstāvji ir Tertuliāns (150.-222.), [[Klements no Aleksandrijas|Aleksandrijas Klements]] (150.-215.), Origens (185.-254.) un [[Aurēlijs Augustīns|Augustīns]]. Rietumos ''patristikas'' laiks ilga līdz VII gs. sākumam, kur pēdējais tās pārstāvis bija Seviļas Isidors, Austrumos - vēl dažus gadsimtus ilgāk, līdz Damaskas Jānim un Fotijam. | + | '''Patristika''' (no lat. ''pater'' - "tēvs") - III-VII gs. [[Baznīcas tēvi|baznīcas tēvu]] veidota teoloģija un apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret [[neoplatonisms|pagānisko domātāju]] (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie ''patristikas'' pārstāvji ir Tertuliāns (150.-222.), [[Klements no Aleksandrijas|Aleksandrijas Klements]] (150.-215.), Origens (185.-254.) un [[Aurēlijs Augustīns|Augustīns]]. Rietumos ''patristikas'' laiks ilga līdz VII gs. sākumam, kur pēdējais tās pārstāvis bija Seviļas Isidors, Austrumos - vēl dažus gadsimtus ilgāk, līdz Damaskas Jānim un Fotijam. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Patristika. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 321. lpp. | * Patristika. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 321. lpp. | ||
| + | * Rubenis A. Ētika: Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. - Zvaigzne ABS: Rīga, 2004., 192 lpp. ISBN 9984362841 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 27. augusts, plkst. 11.20
Patristika (no lat. pater - "tēvs") - III-VII gs. baznīcas tēvu veidota teoloģija un apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret pagānisko domātāju (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie patristikas pārstāvji ir Tertuliāns (150.-222.), Aleksandrijas Klements (150.-215.), Origens (185.-254.) un Augustīns. Rietumos patristikas laiks ilga līdz VII gs. sākumam, kur pēdējais tās pārstāvis bija Seviļas Isidors, Austrumos - vēl dažus gadsimtus ilgāk, līdz Damaskas Jānim un Fotijam.
Literatūra
- Patristika. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 321. lpp.
- Rubenis A. Ētika: Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. - Zvaigzne ABS: Rīga, 2004., 192 lpp. ISBN 9984362841
