Atšķirības starp "Komandants" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Komandants''' (fr./an. ''commandant'', it. ''comandante'', vc. ''Kommandant'', kr. ''комендант'') - amatpersona daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], kas galvenokārt atbild par armijas bāzes karavīru disciplīnu un veic arī citas militārā objekta pārvaldes funkcijas. No XVI gs. par ''komandantiem'' dēvēja [[Cietoksnis|cietokšņu]] [[Garnizons|garnizonu]] priekšniekus. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1715. gadam ''komandants'' vienlaikus bija gan garnizona priekšnieks, gan [[Apriņķis|apriņķa]] pārvaldnieks. [[PSRS]] par ''komandantiem'' dēvēja arī | + | '''Komandants''' (fr./an. ''commandant'', it. ''comandante'', vc. ''Kommandant'', kr. ''комендант'') - amatpersona daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], kas galvenokārt atbild par armijas bāzes karavīru disciplīnu un veic arī citas militārā objekta pārvaldes funkcijas. No XVI gs. par ''komandantiem'' dēvēja [[Cietoksnis|cietokšņu]] [[Garnizons|garnizonu]] priekšniekus. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1715. gadam ''komandants'' vienlaikus bija gan garnizona priekšnieks, gan [[Apriņķis|apriņķa]] pārvaldnieks. [[PSRS]] par ''komandantiem'' dēvēja arī civildienesta amatpersonas: dzelzceļa staciju, ostu, pārceltuvju u.tml. objektu kā arī valsts iestāžu ēku vai ēko kompleksu priekšniekus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. septembris, plkst. 07.42
Komandants (fr./an. commandant, it. comandante, vc. Kommandant, kr. комендант) - amatpersona daudzu valstu bruņotajos spēkos, kas galvenokārt atbild par armijas bāzes karavīru disciplīnu un veic arī citas militārā objekta pārvaldes funkcijas. No XVI gs. par komandantiem dēvēja cietokšņu garnizonu priekšniekus. Krievijas impērijā līdz 1715. gadam komandants vienlaikus bija gan garnizona priekšnieks, gan apriņķa pārvaldnieks. PSRS par komandantiem dēvēja arī civildienesta amatpersonas: dzelzceļa staciju, ostu, pārceltuvju u.tml. objektu kā arī valsts iestāžu ēku vai ēko kompleksu priekšniekus.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 131. lpp.
