Atšķirības starp "Platons" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Platon.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Platon.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Aristokls no Atēnām''', jeb '''Platons''' (''Πλάτων, Plátōn'' - "druknais"; ~427.-347. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]] | + | '''Aristokls no Atēnām''', jeb '''Platons''' (''Πλάτων, Plátōn'' - "druknais"; ~427.-347. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] skolotājs, [[Platona Akadēmija|Akadēmijas]] izveidotājs. Tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas domātājiem, kura idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, un skar gan politiku, mākslu un ētiku, gan arī metafiziku. |
| − | Dzimis 427. vai 428. g.p.m.ē. Aristona un Periktionas ģimenē, [[Senās Atēnas|Atēnās]]. Pusaudža gados gimnazijā iesaukts par "drukno" (''Πλάτων''). 408. gadā p.m.ē. iepazinās ar | + | Dzimis 427. vai 428. g.p.m.ē. Aristona un Periktionas ģimenē, [[Senās Atēnas|Atēnās]]. Pusaudža gados gimnazijā iesaukts par "drukno" (''Πλάτων''). 408. gadā p.m.ē. iepazinās ar [[Sokrāts no Atēnām|Sokrātu]] (''Σωκράτης'') un kļuva par tā skolnieku. 399. gadā p.m.ē. pēc Sokrāta nāves apceļoja lielākās helēņu [[polisa]]s, tad devās uz [[Senā Ēģipte|Ēģipti]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Babilonija|Babiloniju]]. 389-387. gados p.m.ē. uzturējās Sicīlijā pie sava drauga Sirakūzu [[Tirāns|tirāna]] Dionīsija I. 387. gadā p.m.ē. atgriezās Atēnās, iegādājās nekustamo īpašumu, kurā sāka rīkot ikdienas pārrunas interesentiem par filosofiju (t.s. "Platona Akadēmija"). Miris 347. gada p.m.ē. 21. maijā (Apollona dzimšanas dienā). |
| − | + | Savā mācībā noformulēja ideju teoriju: katras lietas būtība un rašanās cēlonis ir tās eidoss (''εἶδος'' - "pilnīgais veidols"), kas aptverams vienīgi ar prātu. Šos eidosus kā pārjutekliskās būtības Platons sauc arī par idejām. Ideju pasaule veido patstāvīgu un īstenu esamību, bet augstākā ideja – ''agaton'' (labais), tam seko ''kalos'' (skaistais) un patiesais. Šo triju augstāko ideju vienību izteic ''kalokogatijas'' princips. Lietas un parādības kā nepatsāvīgā esamība ir "ēnas" attiecībā pret idejām, un rodas idejām projicējoties tīrajā neesamībā – ''horā'' (telpa). Materiālajā pasaulē, kuru varam uztvert ar jutekļiem. mums pieejama tikai šo Ideju nepilnīga, kļūdaina atblāzma. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso skaistumu kā ideālo formu. | |
Platons arī attīstīja tēzi par ķermeņa un dvēseles dalījumu un dvēseles nemirstību, kura bez ķermeņa spēj pilnvērtīgi uztvert Ideju pasauli. Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisms]], kuram ilgstoša ir bijusi noteicoša loma Rietumu civilizācijas vēsturē un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu [[kristietība]]s idejām. | Platons arī attīstīja tēzi par ķermeņa un dvēseles dalījumu un dvēseles nemirstību, kura bez ķermeņa spēj pilnvērtīgi uztvert Ideju pasauli. Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisms]], kuram ilgstoša ir bijusi noteicoša loma Rietumu civilizācijas vēsturē un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu [[kristietība]]s idejām. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. septembris, plkst. 15.08
Aristokls no Atēnām, jeb Platons (Πλάτων, Plátōn - "druknais"; ~427.-347. g.p.m.ē.) - filosofs, Aristoteļa skolotājs, Akadēmijas izveidotājs. Tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas domātājiem, kura idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, un skar gan politiku, mākslu un ētiku, gan arī metafiziku.
Dzimis 427. vai 428. g.p.m.ē. Aristona un Periktionas ģimenē, Atēnās. Pusaudža gados gimnazijā iesaukts par "drukno" (Πλάτων). 408. gadā p.m.ē. iepazinās ar Sokrātu (Σωκράτης) un kļuva par tā skolnieku. 399. gadā p.m.ē. pēc Sokrāta nāves apceļoja lielākās helēņu polisas, tad devās uz Ēģipti, Palestīnu, Babiloniju. 389-387. gados p.m.ē. uzturējās Sicīlijā pie sava drauga Sirakūzu tirāna Dionīsija I. 387. gadā p.m.ē. atgriezās Atēnās, iegādājās nekustamo īpašumu, kurā sāka rīkot ikdienas pārrunas interesentiem par filosofiju (t.s. "Platona Akadēmija"). Miris 347. gada p.m.ē. 21. maijā (Apollona dzimšanas dienā).
Savā mācībā noformulēja ideju teoriju: katras lietas būtība un rašanās cēlonis ir tās eidoss (εἶδος - "pilnīgais veidols"), kas aptverams vienīgi ar prātu. Šos eidosus kā pārjutekliskās būtības Platons sauc arī par idejām. Ideju pasaule veido patstāvīgu un īstenu esamību, bet augstākā ideja – agaton (labais), tam seko kalos (skaistais) un patiesais. Šo triju augstāko ideju vienību izteic kalokogatijas princips. Lietas un parādības kā nepatsāvīgā esamība ir "ēnas" attiecībā pret idejām, un rodas idejām projicējoties tīrajā neesamībā – horā (telpa). Materiālajā pasaulē, kuru varam uztvert ar jutekļiem. mums pieejama tikai šo Ideju nepilnīga, kļūdaina atblāzma. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso skaistumu kā ideālo formu.
Platons arī attīstīja tēzi par ķermeņa un dvēseles dalījumu un dvēseles nemirstību, kura bez ķermeņa spēj pilnvērtīgi uztvert Ideju pasauli. Balstoties uz Platona darbiem attīstījās ideālisms, kuram ilgstoša ir bijusi noteicoša loma Rietumu civilizācijas vēsturē un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.
Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alegorija par alu, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.
Platona korpuss ietver: 1 monologu (Sokrata apoloģija), 23(24) dialogus, 11 apšaubāmos dialogus, 9 Platonam piedēvētos dialogus.
Skat. arī Platona akadēmija Florencē
Piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9
- Gelbs Maikls Dž. Atklāj ģēniju sevī - domā līdzīgi desmit revolucionārajiem prātiem pasaules vēsturē. - Avots: Rīga, 2006. 399 lpp. ISBN 9984-7579-5-1
- Platons. Dialogi un vēstules ; Protagors ; Hipijs lielākais ; Faidrs ; Septītā vēstule ; Astotā vēstule. -Zinātne: Rīga, 1999. - 273 lpp. ISBN 5-7966-1243-3
- Platons. Dialogi. - Zinātne: Rīga, 2006. - 187 lpp. ISBN 9984-7676-3-9
- Platons. Dialogi. - Zinātne: Rīga, 2007. - 144 lpp. ISBN 9984808211
- Platons. Teaitēts. - Liepnieks un Rītups: Rīga, 2008. ISBN 9789984960951
- Platons. Gorgijs. - Zinātne: Rīga, 2004. - 171 lpp. ISBN 9984-7670-9-4
- Platons. Menons ; Dzīres : [dialogi] - Zvaigzne: Rīga, 1980. - 114 lpp.
- Platons. Sokrata prāva : Eutifrons ; Sokrata aizstāvēšanās ; Kritons ; Faidons- Zinātne: Rīga, 1997. - 215 lpp. ISBN 5-7966-1166-6
- Platons. Valsts. - Zvaigzne: Rīga, 1982. - 180 lpp.
- Plato: Complete Works. / Cooper John M., ed. - Hackett, 1997
Resursi internetā par šo tēmu
- Igors Šuvajevs. Nepasakāmā mācība.
- Džūlija Enasa. Mīlestība, sekss un dzimte Platona filozofijā.
- Platons. Teaitēts. (fragments)
- Plato - Encyclopædia Britannica
- Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- The Dialogues of Plato, translated by Benjamin Jowett
- Links to Plato's Works on the Internet
