Atšķirības starp "IeTK Sevišķā apspriede" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''IeTK Sevišķā apspriede''' (''особое совещание при НКВД СССР (ОСО)'') - īpaša ārpustiesas institūcija - [[sevišķā apspriede]], - [[PSRS]], ko izveidoja 1934. gada | + | '''IeTK Sevišķā apspriede''' (''особое совещание при НКВД СССР (ОСО)'') - īpaša ārpustiesas institūcija - [[sevišķā apspriede]], - [[PSRS]], ko izveidoja 1934. gada 5. novembrī kā [[PSRS Valsts drošības galvenā pārvalde|VDGP]] struktūrvienību, pārstrukturizējot [[AVPP Kolēģijas Sevišķā apspriede|AVPP Kolēģijas Sevišķo apspriedi]] Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, [[kaitniecība]], dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus ([[izsūtījums]], [[nometinājums]], kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Bija pilnvarota apelācijas kārtā pārskatīt PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumus. 1946. gadā pārdēvēta par [[VDM Sevišķā apspriede|VDM Sevišķo apspriedi]]. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 17. oktobris, plkst. 19.12
IeTK Sevišķā apspriede (особое совещание при НКВД СССР (ОСО)) - īpaša ārpustiesas institūcija - sevišķā apspriede, - PSRS, ko izveidoja 1934. gada 5. novembrī kā VDGP struktūrvienību, pārstrukturizējot AVPP Kolēģijas Sevišķo apspriedi Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, kaitniecība, dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus (izsūtījums, nometinājums, kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Bija pilnvarota apelācijas kārtā pārskatīt PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumus. 1946. gadā pārdēvēta par VDM Sevišķo apspriedi.
