Atšķirības starp "Nacionālie partizāni Latvijā" versijām
m |
m (→Attēlos) |
||
| 74. rindiņa: | 74. rindiņa: | ||
Attēls:Partizani_3.jpg|Valdis Bebris („Šoferis") un Pēteris Tirzītis („Vecais") pie ugunskura. Gulbenes apriņķis, 1949. gada rudens. | Attēls:Partizani_3.jpg|Valdis Bebris („Šoferis") un Pēteris Tirzītis („Vecais") pie ugunskura. Gulbenes apriņķis, 1949. gada rudens. | ||
Attēls:Eglitis.jpg|Kārlis Zariņš („Kārlēns") ar savas 28. dzimšanas dienas torti. Cēsu apriņķis, 1951. gada vasara. | Attēls:Eglitis.jpg|Kārlis Zariņš („Kārlēns") ar savas 28. dzimšanas dienas torti. Cēsu apriņķis, 1951. gada vasara. | ||
| + | Attēls:Partizani_4.jpg| | ||
| + | Attēls:Partizani_5.jpg| | ||
| + | Attēls:Nautrenu_Numernes_partizani.jpg|Nautrēnu-Nūrmernes grupa. | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. oktobris, plkst. 10.08
Latvijas nacionālie partizāni - bruņota partizānu kara pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā 1944.-1956. gados dalībnieki: bijušie leģionāri, kas negribēja padoties Sarkanās armijas daļām zinot, ka viņus gaida filtrācijas nometnes, dezertieri un tie, kas nevēlējās, lai viņus iesauktu Sarkanajā armijā u.c. personas, kurām šādu vai citādu iemeslu dēļ nebija iespējas vai vēlēšanās dzīvot legāli padomju okupācijas apstākļos, un kas īstenoja partizānu karu pret PSRS. LKP CK orgdaļas vadītāja Drozda slepenajā ziņojumā minēts, ka laikā no 1944. līdz 1953. gada oktobrim likvidētas ap 900 nacionālo partizānu vienības ar 9764 partizāniem un 10 268 partizāni legalizējušies. Partizāni šai laikā veikuši 2659 uzbrukumus. [1] 1953. gada LPSR iekšlietu ministra Zujāna slepenajā ziņojumā LKP CK minēts, ka pēc Vācijas karaspēka izdzīšanas nav legalizējušies 20 079 cilvēki, kuriem pievienojās 114 izbēgušie no izvešanām 1949. gadā. Tātad pavisam bijuši 20 193 t.s. mežabrāļi (sākumā dažās grupās pat 400-500 cilvēku). No nacionālajiem partizāniem krituši 2422 (12,1%), arestēti 7342 (36,7%), legalizējušies 10 268 (51,2%), kopā 20 032 cilvēki. Pārējie 161 vēl esot mežā. Tātad kopā nacionālajos partizānos Latvijas teritorijā, pēc šiem datiem, bijuši 20 193 cilvēki.[2] Partizānu karš ilga līdz 1949. gada 25. marta Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijai (kā rezultātā baiļu dēļ apsīka civiliedzīvotāju atbalsts pretošanās kustībai). 50. gadu pirmajā pusē tas strauji gāja mazumā. Pēdējā partizānu grupa, kuru toreizējais VDK priekšsēdētājs Jānis Vēvers aicināja legalizēties, solot netiesāt, bija trīs vīru lielā Staņislava Zavadska grupa, kas padevās 1956. gada oktobrī.[3]
| Kategorija | Nogalināti | % | Ievainoti | % | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| NKGB, VDM, VDK štata darbinieki | 569 | 25,8 | 377 | 36,4 | 946 |
| NKVD, VDM karaspēka karavīri un tehniskais personāls | 259 | 11,7 | 222 | 21,5 | 481 |
| NKVD, IeM štata darbinieki | 111 | 5,0 | 46 | 4,5 | 157 |
| Iznīcinātāju bataljonu karavīri | 199 | 9,0 | 109 | 10,5 | 308 |
| Civilpersonas (ierēdņi, atbalstītāji, to ģimeņu locekļi) | 1070 | 48,5 | 281 | 27,1 | 1351 |
| Kopā | 2208 | 100 | 1035 | 100 | 3243 |
Piezīme: "Latvijas Nacionālo partizānu apvienība" atrodas Rīgā, Antonijas iela 6 3.st., tālrunis: (+371) 67220635
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis
- ↑ Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis
- ↑ Zirnis E. Pēc kara. // Diena, 2005. gada 28. maijs.
- ↑ Strods H. Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri (1944-1953). // Latvijas Vēstnesis
Attēlos
Valdis Bebris („Šoferis") un Pēteris Tirzītis („Vecais") pie ugunskura. Gulbenes apriņķis, 1949. gada rudens.
Kārlis Zariņš („Kārlēns") ar savas 28. dzimšanas dienas torti. Cēsu apriņķis, 1951. gada vasara.
Nautrēnu-Nūrmernes grupa.
Literatūra
- Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. - Rīga: Preses nams, 1999.
Resursi internetā par šo tēmu
- LR likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"
- Noziegumi pret cilvēci – Nacionālie partizāni: publikāciju krājums
- Latviešu leģionāri nacionālo partizānu rindās (no „Latviešu Leģionāri“: Daugavas vanagi, 2005)
- Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības statūti.
- Nacionālo partizānu kara piemiņas vietu saraksts
- Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963) - LVA
- Latvijas PSR prokurora A.Mišutina ziņojums Par naidīgo kontrrevolucionāro elementu palieku likvidācijas veidiem Latvijas PSR. (1948.gada 21.septembrī)
- LPSR IeTK Bandītisma apkarošanas daļas priekšnieka vietnieka, valsts drošības majora Bedika instrukcija par tīrīšanām, kas izvēršamas, ieejot Latvijas teritorijā. (1944. gada 26. maijā)
