Atšķirības starp "Milētas skola" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Milētas skola''' jeb '''Jonijas skola''' - Milētas (''Μίλητος, Milētos'') [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]] VI gs.p.m.ē. izveidojusies pirmssokrātisko filosofu (dabas filosofija un kosmoloģija) skola, kura lika pamatus sengrieķu filosofijai un Rietumu filosofijai kā tādai, liekot pamatus sengrieķu kosmogonijai, astronomijai, ģeometrijai, matemātikai, ģeogrāfijai, ģeoloģijai utt. Ideju pamatā bija tēze par visu pasauli vienojošu pirmelementu | + | '''Milētas skola''' jeb '''Jonijas skola''' - Milētas (''Μίλητος, Milētos'') [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]] VI gs.p.m.ē. izveidojusies pirmssokrātisko filosofu (dabas filosofija un kosmoloģija) skola, kura lika pamatus sengrieķu filosofijai un Rietumu filosofijai kā tādai, liekot pamatus sengrieķu kosmogonijai, astronomijai, ģeometrijai, matemātikai, ģeogrāfijai, ģeoloģijai utt. Ideju pamatā bija tēze par visu pasauli vienojošu pirmelementu. Par vienību, kas ir pamatā parādību bezgalīgajai daudzveidībai, uzskatīja ko vielisku - ūdeni, gaisu u.tml. Milētieši veica pirmos zinātniskos atklājumus matemātikā, ģeogrāfijā un astronomijā. Spilgtākie tās pārstāvji bija [[Taless no Milētas|Taless]], [[Anaksimandrs no Milētas|Anaksimandrs]], [[Anaksimens no Milētas|Anaksimens]], [[Hērakleits no Efesas|Hērakleits]], pie vēlīnajiem milētiešiem pieskaitāmi Hipons un [[Diogens no Apolonijas]] (V gs.p.m.ē.). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://www.sno.pro1.ru/lib/asmus/1-1.htm Милетские материалисты. / Асмус В. Ф. Античная философия] | * [http://www.sno.pro1.ru/lib/asmus/1-1.htm Милетские материалисты. / Асмус В. Ф. Античная философия] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Filosofijas vēsture]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.19
Milētas skola jeb Jonijas skola - Milētas (Μίλητος, Milētos) polisā, Mazāzijā VI gs.p.m.ē. izveidojusies pirmssokrātisko filosofu (dabas filosofija un kosmoloģija) skola, kura lika pamatus sengrieķu filosofijai un Rietumu filosofijai kā tādai, liekot pamatus sengrieķu kosmogonijai, astronomijai, ģeometrijai, matemātikai, ģeogrāfijai, ģeoloģijai utt. Ideju pamatā bija tēze par visu pasauli vienojošu pirmelementu. Par vienību, kas ir pamatā parādību bezgalīgajai daudzveidībai, uzskatīja ko vielisku - ūdeni, gaisu u.tml. Milētieši veica pirmos zinātniskos atklājumus matemātikā, ģeogrāfijā un astronomijā. Spilgtākie tās pārstāvji bija Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Hērakleits, pie vēlīnajiem milētiešiem pieskaitāmi Hipons un Diogens no Apolonijas (V gs.p.m.ē.).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14., 275. lpp.
