Atšķirības starp "Prokls no Konstantinopoles" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Prokls no Konstantinopoles''' jeb '''Prokls Diadohs''' (''Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Proclus hō Diādohos'', 410.-485.) – [[Neoplatonisms|filosofs]], neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] sistematizētājs un helēnisma [[sholasts]]. | '''Prokls no Konstantinopoles''' jeb '''Prokls Diadohs''' (''Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Proclus hō Diādohos'', 410.-485.) – [[Neoplatonisms|filosofs]], neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] sistematizētājs un helēnisma [[sholasts]]. | ||
| − | Dzimis 412. gada 8. februārī<ref>Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (''Μαρῖνος ὁ Νεάπολίτης''). </ref> Konstantinopolē, turīga likumziņa | + | Dzimis 412. gada 8. februārī<ref>Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (''Μαρῖνος ὁ Νεάπολίτης''). </ref> Konstantinopolē, turīga likumziņa no Likijas (''Λυκία'') ģimenē. Gatavojoties turpināt tēva karjeru, puzaudža gados devās studēt retoriku Aleksandrijā, taču tur aizrāvās ar filosofiju ( skat. [[Aleksandrijas skola]]), sākot mācīties pie Olimpiodora jaunākā (''Ὀλύμπιόδωρος ὁ Νεώτερος''). Aptuveni 20 gadu vecumā Prokls devās uz Atēnām, kur mācījās [[Platona Akadēmija|Akadēmijā]], kuru tajā laikā vadīja [[Plutarhs no Atēnām]]. Kļuvis vispāratzīts kā spēcīgākais sava laika domātājs, viņš ap 450. gadu kļuva par skolas vadītāju. Aizrāvies ar vēlīnā pagānisma kultu [[Mistērijas|mistērijām]], interesējies par [[Astroloģija|astroloģiju]] un [[Maģija|maģiju]]. Visai aktīvi iesaistījies neoplatoniķu intelektuālajā pretstāvē [[kristietība]]s uzspiešanai, sarakstījis "Iebildumi pret kristiešiem" (darbs nav saglabājies), līdz bijis spiest bēgt uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur pavadījis vairākus gadus. Miris 485. gadā Atēnās. |
Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz [[Platons|Platona]] domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina 3 pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats", "Par Platona teoloģiju". | Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz [[Platons|Platona]] domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina 3 pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats", "Par Platona teoloģiju". | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.57
Prokls no Konstantinopoles jeb Prokls Diadohs (Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Proclus hō Diādohos, 410.-485.) – filosofs, neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, antīkās filosofijas sistematizētājs un helēnisma sholasts.
Dzimis 412. gada 8. februārī[1] Konstantinopolē, turīga likumziņa no Likijas (Λυκία) ģimenē. Gatavojoties turpināt tēva karjeru, puzaudža gados devās studēt retoriku Aleksandrijā, taču tur aizrāvās ar filosofiju ( skat. Aleksandrijas skola), sākot mācīties pie Olimpiodora jaunākā (Ὀλύμπιόδωρος ὁ Νεώτερος). Aptuveni 20 gadu vecumā Prokls devās uz Atēnām, kur mācījās Akadēmijā, kuru tajā laikā vadīja Plutarhs no Atēnām. Kļuvis vispāratzīts kā spēcīgākais sava laika domātājs, viņš ap 450. gadu kļuva par skolas vadītāju. Aizrāvies ar vēlīnā pagānisma kultu mistērijām, interesējies par astroloģiju un maģiju. Visai aktīvi iesaistījies neoplatoniķu intelektuālajā pretstāvē kristietības uzspiešanai, sarakstījis "Iebildumi pret kristiešiem" (darbs nav saglabājies), līdz bijis spiest bēgt uz Mazāziju, kur pavadījis vairākus gadus. Miris 485. gadā Atēnās.
Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz Platona domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina 3 pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats", "Par Platona teoloģiju".
Atsauces un piezīmes
- ↑ Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (Μαρῖνος ὁ Νεάπολίτης).
Literatūra par šo tēmu
- Prokls. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
