Atšķirības starp "Pilsētas galva" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilsētas galva''' jeb '''pilsētas vecākais''' (kr. ''городской голова | + | '''Pilsētas galva''' jeb '''pilsētas vecākais''' (kr. ''городской голова'') - pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1767. līdz 1917. gadam. Saskaņā ar likumu (''Учреждению для управления губерний Всероссийской империи'', 1775.) ''pilsētas galvu'' ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji uz 3 gadiem, bet no 1862. gada - [[pilsētas dome]] uz savu pilnvaru laiku (4 gadi). Amatā to apstiprināja [[gubernators]], bet [[Guberņa|guberņu]] centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsētu reformas ''pilsētas galva'' tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas. Saskaņā ar [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabulu]], galvaspilsētas ''pilsētas galva'' bija IV rangā, guberņu pilsētu - VI rangā, bet ¬ārējo pilsētu - VIII rangā. |
Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] - 1877. gadā. Latvijas Republikā ''pilsētas galvu'' līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par "pilsētas vecāko" un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs. | Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] - 1877. gadā. Latvijas Republikā ''pilsētas galvu'' līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par "pilsētas vecāko" un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. novembris, plkst. 20.08
Pilsētas galva jeb pilsētas vecākais (kr. городской голова) - pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona Krievijas impērijā laikā no 1767. līdz 1917. gadam. Saskaņā ar likumu (Учреждению для управления губерний Всероссийской империи, 1775.) pilsētas galvu ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji uz 3 gadiem, bet no 1862. gada - pilsētas dome uz savu pilnvaru laiku (4 gadi). Amatā to apstiprināja gubernators, bet guberņu centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsētu reformas pilsētas galva tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas. Saskaņā ar Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabulu, galvaspilsētas pilsētas galva bija IV rangā, guberņu pilsētu - VI rangā, bet ¬ārējo pilsētu - VIII rangā.
Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet Baltijas guberņās - 1877. gadā. Latvijas Republikā pilsētas galvu līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par "pilsētas vecāko" un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs.
Skat. arī mērs
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
- Щегловитов С.Г. Городовое положение: с законодательными мотивами, разъяснениями и дополнительными узаконениями. - Тип. М. М. Стасюлевича, 1892
