Atšķirības starp "Protestanti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Protestanti''' (no lat. ''protestari'' - "pierādīt, apliecināt"; angl. ''protestant'', vāc. ''Protestanten'', kr. ''протестанти'') - | + | '''Protestanti''' (no lat. ''protestari'' - "pierādīt, apliecināt"; angl. ''protestant'', vāc. ''Protestanten'', kr. ''протестанти'') - XVI-XVIII gs. kopējs apzīmējums ticīgajiem, kas piederīgi kādam no [[Protestantisms|protestantisma]] virzienam. Apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras [[Reihstāgs|reihstāgā]] (1529.), kurā atzina [[Vormsas edikts|Vormsas ediktu]] (kurā kurā [[Luters Martins|Luters]] atzīts par [[herētiķis|herētiķi]]) - 5 [[Svētā Romas impērija|impērijas]] [[Firsts|firsti]] un virkne [[Brīvpilsēta|brīvpilsētu]] noprotestēja šo lēmumu. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. novembris, plkst. 14.32
Protestanti (no lat. protestari - "pierādīt, apliecināt"; angl. protestant, vāc. Protestanten, kr. протестанти) - XVI-XVIII gs. kopējs apzīmējums ticīgajiem, kas piederīgi kādam no protestantisma virzienam. Apzīmējums radies no notikumiem otrajā Špeieras reihstāgā (1529.), kurā atzina Vormsas ediktu (kurā kurā Luters atzīts par herētiķi) - 5 impērijas firsti un virkne brīvpilsētu noprotestēja šo lēmumu.
Literatūra
- Vēbers Makss. Reliģijas socioloģija. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2004.
- Friedrich Wilhelm Graf. Der Protestantismus. Geschichte und Gegenwart. - Beck, München, 2006; ISBN 978-3-406-46708-0
- Ernst Troeltsch. Die Bedeutung des Protestantismus für die Entstehung der modernen Welt. - Schutterwald/Baden, 1997; ISBN 978-3-928640-28-2