Atšķirības starp "Tautiskums" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Tautiskums''', '''tautiskā kustība''', '''tautībnieki''' | + | '''Tautiskums''', '''tautiskā kustība''', '''tautībnieki''' (vc. ''Volkskundler'', an. ''Lettophiles or ethnicists'', kr. ''народовцы'') - nosacīts apzīmējums latviešu [[Nacionālisms|nacionālisma]] kustībai XIX gs. beigās un XX gs. pirmajā desmitgadē, lai nošķirtu tā saturu un izpausmes no akcentu ziņā atšķirīgajām [[Jaunlatvieši|jaunlatviešiem]] pirms un politiskā nacionālisma idejām pēc šī laika. Tās piekritēju nosacīts centrs bija Rīgas Latviešu biedrība. Patamuzsvars tika likts uz latviešu nacionālās kultūras un valodas attīstību, senatnes idealizāciju nacionālā romantisma garā, folkloras vākšanu un pētījumiem u.tml. Politikā turpināja uzturēt latviešu-vācbaltiešu antagoniskās pretstāves konstrukciju, veidoja mītu par "700 gaduu verdzības jūgu", izvairoties no sociālpolitiskiem jautājumiem un [[Krievijas impērija]]s varai tika paužot maksimālu lojalitāti. |
| − | + | XIX gs. beigu ļaužu ieplūšana pilsētās, it sevišķi Rīgā, virzīja uz to, ka elementārā tautiskās kopības apziņa, ko nesa jaunlatvieši un tautiskais romantisms, pārtapa daudz sarežģītākā attiecību ainā, un cilvēks arvien vairāk sevi apzinājās par individualitāti, par patstāvīgu garīgu pasauli citu vidū. Attiecīgi, ''tautiskuma'' ideju ietekme sabiedrībā ievērojami vājinājās, tām paliekot pilsonisko aprindu, pie tam to mazākuma interešu lokā. | |
| − | |||
| − | XIX gs. beigu ļaužu ieplūšana pilsētās, it sevišķi Rīgā, virzīja uz to, ka elementārā tautiskās kopības apziņa, ko nesa jaunlatvieši un tautiskais romantisms, pārtapa daudz sarežģītākā attiecību ainā, un cilvēks arvien vairāk sevi apzinājās par individualitāti, par patstāvīgu garīgu pasauli citu vidū. Attiecīgi, ''tautiskuma'' ideju ietekme sabiedrībā ievērojami vājinājās. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 25. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Apals.pdf Gints Apals. Izvēles iespējas latviešukultūrpolitiskajai orientācijai 19. gadsimta kontekstā. (.pdf)] | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Apals.pdf Gints Apals. Izvēles iespējas latviešukultūrpolitiskajai orientācijai 19. gadsimta kontekstā. (.pdf)] | ||
* [http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/publik/FBR/l_berzins01.htm P. Šmits kā latviešu tautas dziesmu pētnieks. // Filologu biedrības raksti. XIX sējums. R., 1939.] | * [http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/publik/FBR/l_berzins01.htm P. Šmits kā latviešu tautas dziesmu pētnieks. // Filologu biedrības raksti. XIX sējums. R., 1939.] | ||
| − | * [http://valoda.ailab.lv/korpuss/klasika/Senie/ADegl/ADa0110.htm Latviešu tautiskā kustība. // Deglavs A. Rīga ( | + | * [http://valoda.ailab.lv/korpuss/klasika/Senie/ADegl/ADa0110.htm Latviešu tautiskā kustība. // Deglavs A. Rīga (10. nodaļa)] |
| + | * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/ADegl/ADd0233.htm Sabiedrības attieksme pret tautībniekiem. // Deglavs A. Rīga (33.nodaļa)] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. novembris, plkst. 17.30
Tautiskums, tautiskā kustība, tautībnieki (vc. Volkskundler, an. Lettophiles or ethnicists, kr. народовцы) - nosacīts apzīmējums latviešu nacionālisma kustībai XIX gs. beigās un XX gs. pirmajā desmitgadē, lai nošķirtu tā saturu un izpausmes no akcentu ziņā atšķirīgajām jaunlatviešiem pirms un politiskā nacionālisma idejām pēc šī laika. Tās piekritēju nosacīts centrs bija Rīgas Latviešu biedrība. Patamuzsvars tika likts uz latviešu nacionālās kultūras un valodas attīstību, senatnes idealizāciju nacionālā romantisma garā, folkloras vākšanu un pētījumiem u.tml. Politikā turpināja uzturēt latviešu-vācbaltiešu antagoniskās pretstāves konstrukciju, veidoja mītu par "700 gaduu verdzības jūgu", izvairoties no sociālpolitiskiem jautājumiem un Krievijas impērijas varai tika paužot maksimālu lojalitāti.
XIX gs. beigu ļaužu ieplūšana pilsētās, it sevišķi Rīgā, virzīja uz to, ka elementārā tautiskās kopības apziņa, ko nesa jaunlatvieši un tautiskais romantisms, pārtapa daudz sarežģītākā attiecību ainā, un cilvēks arvien vairāk sevi apzinājās par individualitāti, par patstāvīgu garīgu pasauli citu vidū. Attiecīgi, tautiskuma ideju ietekme sabiedrībā ievērojami vājinājās, tām paliekot pilsonisko aprindu, pie tam to mazākuma interešu lokā.
Literatūra par šo tēmu
- "Tauta" un "tautiskums" J. Raiņa lugā "Pusideālists". // Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1981. gadam / galv. red. Velta Rūķe-Draviņa - RAF: Rīga, 1980. - 168 lpp.
- Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva - 20. gs. sākums. I daļa / sast. Buceniece Ella - RaKa: Rīga, 2005., 532 lpp. ISBN 9984-15-765-2
- Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva - 20. gs. sākums. II daļa / sast. Buceniece Ella - RaKa: Rīga, 2006., 352 lpp. ISBN 9984157792
- Jaunā strāva. // Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2000., 474.-492. lpp.
- Birkerts A. No tautiskā romantisma līdz vēsturiskajam materiālismam. // Vārds. 1912. Nr.1, 112. lpp.
- Mīlenbahs K. Par romantiku, reālismu un ideālismu. // Austrums. 1893., Nr.6, – 451. lpp.
- Ernests Blanks. Latvju tautiskā kustība. - Zvaigzne: Rīga, 1994. - 302 lpp.
- Валескалн П.И., Очерк развития прогрессивной философской и общественно-политической мысли в Латвии. - Рига, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Stradiņš J. Latvijas intelektuālās un politiskās elites veidošanās: pretrunas un problēmas.
- Blanks E. Tautiskās kustības sabrukums un jaunā strāva. 1
- Blanks E. Tautiskās kustības sabrukums un jaunā strāva. 3
- Politiskās dzīves apstākļi 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā - Latvijas mākslas vēsture
- Gints Apals. Izvēles iespējas latviešukultūrpolitiskajai orientācijai 19. gadsimta kontekstā. (.pdf)
- P. Šmits kā latviešu tautas dziesmu pētnieks. // Filologu biedrības raksti. XIX sējums. R., 1939.
- Latviešu tautiskā kustība. // Deglavs A. Rīga (10. nodaļa)
- Sabiedrības attieksme pret tautībniekiem. // Deglavs A. Rīga (33.nodaļa)
