Atšķirības starp "Robinē Žans Batists Renē" versijām
m |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | '''Žans Batists Renē Robinē''' (''Jean Baptiste René Robinet'', 1735.-1820.) – rakstnieks un domātājs, [[Enciklopēdisti|enciklopēdists]]. | |
| − | '''Žans Batists Renē Robinē''' (''Jean Baptiste René Robinet'', 1735.-1820.) – | ||
| − | Savos uzskatos fundamentāli ietekmējies no [[Loks Džons|Loka]] un [[Kondiljaks Etjēns Bonno de|Kondiljaka]] mācībām, kā arī no Leibnica idejām. Atzina telpā un laikā bezgalīgu materiālu substanci. Dabas daudzveidība esot pakļauta vispārīgās vienības un harmonijas principam, ko nosaka lietu cēloņsakarība. Cēlonības izpratnē Robinē atzina [[Hjūms Deivids|Hjūma]] koncepciju. Par Visuma elementārajām sastāvdaļām uzskatīja „animalkulas“ – ļoti sīkas dzīvas būtnes. Pasauli Dievs radot no materiālās substances. Izziņas teorijā uzskatīja, ka sajūtas ir zināšanu, arī teorētiskās domāšanas avots. Izšķīra trīs izziņas veidus: sajūtu, spriedumu un intuīciju, un atbilstoši tam trīs zināšanu drošuma tipus: juteklisko, demonstratīvo un intuitīvo drošumu. Idejas uzskatīja par objektu kopijām, un no šīs pozīcijas kritizēja Platona ideālismu. Juteklisko izziņu attiecināja uz ārējo parādību sfēru, taču pārliecība par cilvēka izziņas bezgalīgumu viņa uzskatus nošķir no agnosticisma. | + | Dzimis 1735. gada 23. jūnijā Rennā (''Reno''). Izglītību guvis [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijā (koledžā), ilgus gadus bijis šīs sadraudzības loceklis. Pametis jezuītus, sarakstīja savu zināmāko darbu „Par dabu“ (''De la nature'', Amsterdama, 1761.), kas tika publicēts anonīmi, un kuru laikabiedri piedēvēja gan [[Didro Denī|Didro]], gan [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijam]] un pat Volteram. Ņēma dalību "[[Enciklopēdija]]s" veidošanā. Karaļa [[cenzors]], ministra sekretārs. Optimistiski uzņēma [[Lielā franču revolūcija|Lielo franču revolūciju]], [[Jakobīņi|jakobīņu]] diktatūras laikā ieslodzīts cietumā. Miris 1820. gada 24. janvārī Rennā (pirms nāves lūdzot [[Romas Katoļu Baznīca|Baznīcas]] piedošanu un nožēlojot savus antiklerikālos izteikumus). |
| + | |||
| + | Savos uzskatos fundamentāli ietekmējies no [[Loks Džons|Loka]] un [[Kondiljaks Etjēns Bonno de|Kondiljaka]] mācībām, kā arī no Leibnica idejām. Atzina telpā un laikā bezgalīgu materiālu substanci. Dabas daudzveidība esot pakļauta vispārīgās vienības un harmonijas principam, ko nosaka lietu cēloņsakarība. Cēlonības izpratnē Robinē atzina [[Hjūms Deivids|Hjūma]] koncepciju. Par Visuma elementārajām sastāvdaļām uzskatīja „animalkulas“ – ļoti sīkas dzīvas būtnes. Pasauli Dievs radot no materiālās substances. Izziņas teorijā uzskatīja, ka sajūtas ir zināšanu, arī teorētiskās domāšanas avots. Izšķīra trīs izziņas veidus: sajūtu, spriedumu un intuīciju, un atbilstoši tam trīs zināšanu drošuma tipus: juteklisko, demonstratīvo un intuitīvo drošumu. Idejas uzskatīja par objektu kopijām, un no šīs pozīcijas kritizēja Platona ideālismu. Juteklisko izziņu attiecināja uz ārējo parādību sfēru, taču pārliecība par cilvēka izziņas bezgalīgumu viņa uzskatus nošķir no agnosticisma. Uzskatot instinktu par morāles principu un pakārtojot politiku fiziskajai dzīvei, apšaubija labā pārākumu par ļauno šajā pasaulē, pieļaujot, ka labākajā gadījumā tie var būt līdzsvarā. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * | + | * Robinē Žans Batists Renē. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp. |
| + | ---- | ||
| + | * Albert R., Die Philosophie Robinets. - Leipzig, 1903 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Васильев С.Ф., Ж.Б. Робине и его философия, в его кн.: Из истории научных мировоззрений. - Москва/Ленинград, 1935 | ||
| + | * Ситковский Е. Философия Ж. Б. Робинэ, Москва, 1936 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.encyclopedia.com/doc/1G2-2830903698.html Robinet, Jean-Baptiste René - encyclopedia.com] | ||
| + | * [http://ewelike.com/authors/Jean+Baptiste+Rene+Robinet Books of Jean Baptiste Rene Robinet] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/139389/Робине Робине, Жан-Батист-Рене // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:R]] | [[Kategorija:R]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 26. novembris, plkst. 11.16
Žans Batists Renē Robinē (Jean Baptiste René Robinet, 1735.-1820.) – rakstnieks un domātājs, enciklopēdists.
Dzimis 1735. gada 23. jūnijā Rennā (Reno). Izglītību guvis jezuītu kolēģijā (koledžā), ilgus gadus bijis šīs sadraudzības loceklis. Pametis jezuītus, sarakstīja savu zināmāko darbu „Par dabu“ (De la nature, Amsterdama, 1761.), kas tika publicēts anonīmi, un kuru laikabiedri piedēvēja gan Didro, gan Helvēcijam un pat Volteram. Ņēma dalību "Enciklopēdijas" veidošanā. Karaļa cenzors, ministra sekretārs. Optimistiski uzņēma Lielo franču revolūciju, jakobīņu diktatūras laikā ieslodzīts cietumā. Miris 1820. gada 24. janvārī Rennā (pirms nāves lūdzot Baznīcas piedošanu un nožēlojot savus antiklerikālos izteikumus).
Savos uzskatos fundamentāli ietekmējies no Loka un Kondiljaka mācībām, kā arī no Leibnica idejām. Atzina telpā un laikā bezgalīgu materiālu substanci. Dabas daudzveidība esot pakļauta vispārīgās vienības un harmonijas principam, ko nosaka lietu cēloņsakarība. Cēlonības izpratnē Robinē atzina Hjūma koncepciju. Par Visuma elementārajām sastāvdaļām uzskatīja „animalkulas“ – ļoti sīkas dzīvas būtnes. Pasauli Dievs radot no materiālās substances. Izziņas teorijā uzskatīja, ka sajūtas ir zināšanu, arī teorētiskās domāšanas avots. Izšķīra trīs izziņas veidus: sajūtu, spriedumu un intuīciju, un atbilstoši tam trīs zināšanu drošuma tipus: juteklisko, demonstratīvo un intuitīvo drošumu. Idejas uzskatīja par objektu kopijām, un no šīs pozīcijas kritizēja Platona ideālismu. Juteklisko izziņu attiecināja uz ārējo parādību sfēru, taču pārliecība par cilvēka izziņas bezgalīgumu viņa uzskatus nošķir no agnosticisma. Uzskatot instinktu par morāles principu un pakārtojot politiku fiziskajai dzīvei, apšaubija labā pārākumu par ļauno šajā pasaulē, pieļaujot, ka labākajā gadījumā tie var būt līdzsvarā.
Literatūra par šo tēmu
- Robinē Žans Batists Renē. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp.
- Albert R., Die Philosophie Robinets. - Leipzig, 1903
- Васильев С.Ф., Ж.Б. Робине и его философия, в его кн.: Из истории научных мировоззрений. - Москва/Ленинград, 1935
- Ситковский Е. Философия Ж. Б. Робинэ, Москва, 1936
