Atšķirības starp "Roscelins no Kompjēnas" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.1911encyclopedia.org/Roscellinus Roscellinus. // Encyclopædia Britannica] | * [http://www.1911encyclopedia.org/Roscellinus Roscellinus. // Encyclopædia Britannica] | ||
| + | * [http://www.newadvent.org/cathen/13189c.htm Roscelin. // Catholic Encyclopedia] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.bautz.de/bbkl/r/roscelin_v_c.shtml Johannes Roscelin. // Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon] | * [http://www.bautz.de/bbkl/r/roscelin_v_c.shtml Johannes Roscelin. // Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. novembris, plkst. 12.08
Joanns Roscelins no Kompjēnas jeb Roscelins Kompjēnietis (Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, Rucelinus, fr. Roscelin de Compiègne ~1050.-~1112.) – sholasts, viens no nominālistiskās tradīcijas iedibinātājiem.
Dzimis Kompjēnā (Compiègne), Francijas karalistē. Studējis Suasnā (Soissons) un Reimsā (Reims). Ordinēts Šaartrā (Chartres), iecelts par kanoniķi Tūrā (Tours). Kopš 1087. gada zināms arī kā loģikas pasniedzējs. Plašāku atpazīstamību guva ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu - viņam nācās 1092. gadā Suasonas sinodē (1090.-1093.) atteikties no šīs herēzes. Pēc šī disputa devies uz Angliju, taču jau pēc gada viņam nācās salu pamest, jo sastrīdējās ar Kentrberijas arhibīskapu Anselmu u.c. hierarhiem, lai dotos uz Romu. 1095. gadā pasniedzis loģiku Lošē (Loches), Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis Abelārs. Aktīvi iesaistījās disputos un polemikā (piem, pret Abelāra Sv.Trīsvienības traktējumu). Lai darītu galu intrigām un uzbrukumiem, 1098. gadā personīgi iesniedzis pāvestam Urbanam II savu Sv.Trīsvienības traktējuma skaidrojumu, un kopš tā laika vairs netika apvainots herēzē. Bija kanoniķis Bezansonā (Besançon).
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.
Literatūra par šo tēmu
- Roscelins Joans. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 364.-365. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Johannes Roscelin. // Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Literatur von und über Johannes Roscelin im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Brief des Roscelin von Compiègne an Peter Abaelard
- Öffentlicher Brief Peter Abaelards an Bischof Galon und den Klerus von Paris, gerichtet gegen Roscelin und seine Lehre
