Atšķirības starp "Roscelins no Kompjēnas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
 
(11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Joanns Roscelins''' jeb '''Roscelins no Kompjēnas''', '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', ~1050.-~1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem.
+
'''Joanns Roscelins no Kompjēnas''' jeb '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, Rucelinus'', fr. ''Roscelin de Compiègne'' ~1050.-~1112.) – teologs, [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem.
  
Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis [[kanoniķis]], pasniedzis loģiku Lošē, Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis [[Abelārs]]. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem.  
+
Dzimis Kompjēnā (''Compiègne''), [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Studējis Suasnā (''Soissons'') un Reimsā (''Reims''). Ordinēts Šaartrā (''Chartres''), iecelts par [[kanoniķis|kanoniķi]] Tūrā (''Tours''). Kopš 1087. gada zināms arī kā loģikas pasniedzējs. Plašāku atpazīstamību guva ar [[Svētā Trīsvienība|Svētās Trīsvienības]] traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu - viņam nācās 1092. gadā Suasonas sinodē (1090.-1093.) atteikties no šīs [[herēze]]s. Pēc šī disputa devies uz Angliju, taču jau pēc gada viņam nācās salu pamest, jo sastrīdējās ar Kentrberijas arhibīskapu [[Anselms no Kenterberijas|Anselmu]] u.c. hierarhiem, lai dotos uz Romu. 1095. gadā pasniedzis loģiku Lošē (''Loches''), Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis [[Abelārs]]. Aktīvi iesaistījās disputos un polemikā (piem, pret Abelāra Sv.Trīsvienības traktējumu). Lai darītu galu intrigām un uzbrukumiem, 1098. gadā personīgi iesniedzis [[Pāvests|pāvestam]] Urbanam II savu Sv.Trīsvienības traktējuma skaidrojumu, un kopš tā laika vairs netika apvainots herēzē. Bija kanoniķis Bezansonā (''Besançon'').
  
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.
+
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (''flatus vocis''). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
10. rindiņa: 10. rindiņa:
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www.1911encyclopedia.org/Roscellinus Roscellinus. // Encyclopædia Britannica]
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/13189c.htm Roscelin. // Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://evans-experientialism.freewebspace.com/anselm03.htm Two Letters concerning Roscelin]
 +
* [http://muse.jhu.edu/login?uri=/journals/journal_of_the_history_of_philosophy/v014/14.4kluge.pdf Kluge Eike-Henner W. Roscelin and the Medieval Problem of Universals. // Journal of the History of Philosophy. Volume 14, Number 4, October 1976]
 +
----
 +
* [http://www.bautz.de/bbkl/r/roscelin_v_c.shtml Johannes Roscelin. // Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118602594&method=simpleSearch Literatur von und über Johannes Roscelin im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.abaelard.de/abaelard/060011rosceschmaeh.htm Brief des Roscelin von Compiègne an Peter Abaelard]
 +
* [http://www.abaelard.de/abaelard/050306br14ld.htm Öffentlicher Brief Peter Abaelards an Bischof Galon und den Klerus von Paris, gerichtet gegen Roscelin und seine Lehre]
 +
----
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_colier/4137/РОСЦЕЛИН Росцелин Иоанн. // Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article097776.html Значение слова "Росцелин Иоанн" в Большой Советской Энциклопедии]
  
 
[[Kategorija:R]]
 
[[Kategorija:R]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 26. novembris, plkst. 12.12

Joanns Roscelins no Kompjēnas jeb Roscelins Kompjēnietis (Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, Rucelinus, fr. Roscelin de Compiègne ~1050.-~1112.) – teologs, sholasts, viens no nominālistiskās tradīcijas iedibinātājiem.

Dzimis Kompjēnā (Compiègne), Francijas karalistē. Studējis Suasnā (Soissons) un Reimsā (Reims). Ordinēts Šaartrā (Chartres), iecelts par kanoniķi Tūrā (Tours). Kopš 1087. gada zināms arī kā loģikas pasniedzējs. Plašāku atpazīstamību guva ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu - viņam nācās 1092. gadā Suasonas sinodē (1090.-1093.) atteikties no šīs herēzes. Pēc šī disputa devies uz Angliju, taču jau pēc gada viņam nācās salu pamest, jo sastrīdējās ar Kentrberijas arhibīskapu Anselmu u.c. hierarhiem, lai dotos uz Romu. 1095. gadā pasniedzis loģiku Lošē (Loches), Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis Abelārs. Aktīvi iesaistījās disputos un polemikā (piem, pret Abelāra Sv.Trīsvienības traktējumu). Lai darītu galu intrigām un uzbrukumiem, 1098. gadā personīgi iesniedzis pāvestam Urbanam II savu Sv.Trīsvienības traktējuma skaidrojumu, un kopš tā laika vairs netika apvainots herēzē. Bija kanoniķis Bezansonā (Besançon).

Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.

Literatūra par šo tēmu

  • Roscelins Joans. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 364.-365. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu