Atšķirības starp "Dzimtbūšana" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dzimtbūšana''' (angl. ''serfdom'', vāc. ''Leibeigenschaft'', fr. ''servage'', kr. ''крепостничество'') - [[zemniecība]]s feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā [[Senjors|senjoru]] administratīvajai un tiesu varai. No senjora varas atkarīgos [[Zemniecība|zemniekus]] un [[muižas ļaudis]] dēvē par '''dzimtcilvēkiem''' jeb '''dzimtļaudīm''' (fr. ''serfs''), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena [[Senjors|senjora]] pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas. | + | '''Dzimtbūšana''' (angl. ''serfdom'', vāc. ''Leibeigenschaft'', fr. ''servage'', kr. ''крепостничество'') - [[zemniecība]]s feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā [[Senjors|senjoru]] administratīvajai un tiesu varai. Vēsturiski izveidojās no [[Kolonāts|kolonāta]]. No senjora varas atkarīgos [[Zemniecība|zemniekus]] un [[muižas ļaudis]] dēvē par '''dzimtcilvēkiem''' jeb '''dzimtļaudīm''' (fr. ''serfs''), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena [[Senjors|senjora]] pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas. |
Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.]] | Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. decembris, plkst. 18.05
Dzimtbūšana (angl. serfdom, vāc. Leibeigenschaft, fr. servage, kr. крепостничество) - zemniecības feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā senjoru administratīvajai un tiesu varai. Vēsturiski izveidojās no kolonāta. No senjora varas atkarīgos zemniekus un muižas ļaudis dēvē par dzimtcilvēkiem jeb dzimtļaudīm (fr. serfs), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena senjora pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas.
Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
- Freedman P., Bourin M. ed., Forms of Servitude in Northern and Central Europe. / Decline, Resistance and Expansion. - Brepols, 2005
- Frantzen, Allen J., and Douglas Moffat, eds. The World of Work: Servitude, Slavery and Labor in Medieval England. - Glasgow: Cruithne P, 1994
- Pierre Bonnassie. From Slavery to Feudalism in South-Western Europe. Trans. Birrell Jean. - Cambridge: Cambridge UP, 1991
- Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин»: СПб., 2006, 604 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- Dzimtsbūšana - Latviešu konversācijas vārdnīca. 4.sējums, 6394-6406.sleja.
- Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. VIII nodaļa - Livonijas zemnieki, dzimtbūšanas izcelšanās
- Zeiferts T. Latviešu rakstniecības vēsture. Atsvabināšanas centieni.
- Agrārā likumdošana 17.-19.gadsimtā.
- Plakans A., Vezerels Č. Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte.
- Grinbergs V. Precēšanās ierobežojumi Kurzemes dzimtcilvēkiem. (.pdf)
- Liepiņa Dz. Vidzemes zemnieku cīņa par sava stāvokļa uzlabošanu XVII gs. beigās. (.pdf)
- serfdom -- Encyclopaedia Britannica
- Peasantry (social class) -- Encyclopaedia Britannica
- An excerpt from the book "Serfdom to Self-Government: Memoirs of a Polish Village Mayor, 1842–1927"
- The Granary of Europe — serfdom in Polish-Lithuanian Commonwealth
- Artikel über Leibeigenschaft in "aeiou" - Österreich Lexikon
- Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch von 1811 (Österreich)
- Aufhebung der Leibeigenschaft in Böhmen, Mähren und Schlesien vom 1. November 1781 im Wortlaut
