Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - nosacīts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstiskam veidojumam, kas radās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. | '''Mongoļu valsts''' jeb '''Mongoļu impērija''' - nosacīts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstiskam veidojumam, kas radās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. | ||
| − | Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret [[Džurčeņi|džurčeņu]] [[ | + | Pirmais mongoļu valstiskais veidojums '''''Hamag mongol ulus''''' (''Хамаг Монгол Улус'') attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret [[Džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjin impērija]]s un [[Tatāri|tatāru]] koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls [[Temudžins]] apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'', 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā [[mongoļu impērijas armija]] iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai, izveidojot cilvēces vēsturē teritorijas ziņā lielāko valsti. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu: |
* Lielā hana uluss | * Lielā hana uluss | ||
* Džuči uluss jeb [[Zelta orda]] | * Džuči uluss jeb [[Zelta orda]] | ||
* Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]] | * Hulagu uluss jeb [[Ilhanu valsts]] | ||
* Čagataja uluss | * Čagataja uluss | ||
| − | 1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina) | + | 1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu impērija]]s nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūzdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 06.41
Mongoļu valsts jeb Mongoļu impērija - nosacīts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstiskam veidojumam, kas radās mongoļu cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē.
Pirmais mongoļu valstiskais veidojums Hamag mongol ulus (Хамаг Монгол Улус) attiecas uz XII gs. 20.-60. gadiem (~1120.-1165.), kad mongoļu ciltis apvienojās cīņā pret džurčeņu Dzjin impērijas un tatāru koalīciju, taču drīz izira. Ap 1185. gadu Habul-hagana mazmazdēls Temudžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot vienotību. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1211. gadā ar Čingiz-hana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts, 1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā mongoļu impērijas armija iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai, izveidojot cilvēces vēsturē teritorijas ziņā lielāko valsti. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras pārvaldnieku ieceļot vienu dēlu:
- Lielā hana uluss
- Džuči uluss jeb Zelta orda
- Hulagu uluss jeb Ilhanu valsts
- Čagataja uluss
1271. gadā hans Hubilajs (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūzdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Mongolian History-Online Resources
- Master Bibliography on The Mongol Empire, Central Asia, Eurasian Travellers, the History of War, and the Barbarian World
- Филлипс Э. Монголы. Основатели империи Великих ханов.
- Источниковедение истории Улуса Джучи (Золотой Орды). От Калки до Астрахани. 1223-1556. - Казань, 2001. – 428 с. (.pdf)
- Атлас Монгольской Империи онлайн
- Чигрин В. Основание монгольской империи.
- Государство Хулагидов. // Чистяков О.И. История отечественного государства и права.
- Образование монгольской державы и борьба народов против её владычества. // Всемирная история. Энциклопедия. Том 3. (1957 год)
- Вернадский Г.В. Монголы и Русь.
- Угдыжеков С.А. К оценке политической ситуации в южной Сибири начала XIII в.
