Atšķirības starp "Aristips no Kirēnas" versijām
m |
|||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aristips no Kirēnas''' (sengr. ''Ἀρίστιππος'', ''Aristippos''; ap 435.–355. g. p.m.ē.) – sengrieķu filosofs, sofists, dzīvojis un darbojies Kirēnā, Ziemeļāfrikā. [[Kirenaiķi|Kirenaiķu | + | '''Aristips no Kirēnas''' (sengr. ''Ἀρίστιππος'', ''Aristippos''; ap 435.–355. g. p.m.ē.) – [[Antīkā filosofija|sengrieķu filosofs]], sofists, dzīvojis un darbojies Kirēnā, Ziemeļāfrikā. [[Kirenaiķi|Kirenaiķu]] skolas izveidotājs, [[Sokrats|Sokrata]] skolnieks un draugs. Darbi līdz mūsu dienām nav saglabājušies. Savā mācībā apvienoja [[Sensualisms|sensualismu]] izziņā ar [[Hēdonisms|hēdonismu]] ētikā. Uzskatīja, ka visas zināšanas balstās tikai indivīda uztverē un jutekļos, kā cēloņi nav izzināmi. Citu cilvēku uztvere nav pieejama un par to var spriest tikai un vienīgi no viņu teiktā. Par augstāko labumu postulēja baudu, taču saprātīgu, no kuras cilvēks nekļūst atkarīgs. Gudrais ļaujas baudai, taču nepieļauj, ka tieksme pēc tās sāk viņu vadīt. Nav jēgas neauglīgi prātuļot apr pagātni un baidīties no nezināmās un vēl nepienākušās nākotnes, bet domās un darbībā nozīme ir tikai tagadnei. Tagadne esot vienīgais, kurā cilvēks dzīvo un rīkojas. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.textlog.de/6318.html Aristipp von Kyrene. / Karl Vorländer: Geschichte der Philosophie § 16. (1902)] | * [http://www.textlog.de/6318.html Aristipp von Kyrene. / Karl Vorländer: Geschichte der Philosophie § 16. (1902)] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:A]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 14. decembris, plkst. 10.35
Aristips no Kirēnas (sengr. Ἀρίστιππος, Aristippos; ap 435.–355. g. p.m.ē.) – sengrieķu filosofs, sofists, dzīvojis un darbojies Kirēnā, Ziemeļāfrikā. Kirenaiķu skolas izveidotājs, Sokrata skolnieks un draugs. Darbi līdz mūsu dienām nav saglabājušies. Savā mācībā apvienoja sensualismu izziņā ar hēdonismu ētikā. Uzskatīja, ka visas zināšanas balstās tikai indivīda uztverē un jutekļos, kā cēloņi nav izzināmi. Citu cilvēku uztvere nav pieejama un par to var spriest tikai un vienīgi no viņu teiktā. Par augstāko labumu postulēja baudu, taču saprātīgu, no kuras cilvēks nekļūst atkarīgs. Gudrais ļaujas baudai, taču nepieļauj, ka tieksme pēc tās sāk viņu vadīt. Nav jēgas neauglīgi prātuļot apr pagātni un baidīties no nezināmās un vēl nepienākušās nākotnes, bet domās un darbībā nozīme ir tikai tagadnei. Tagadne esot vienīgais, kurā cilvēks dzīvo un rīkojas.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 28. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Aristippus - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Life of Aristippus. / Diogenes Laertius, Lives of Eminent Philosophers, Volume I, Loeb Classical Library, Harvard University Press, pp 192-231. ISBN 0-674-99203-2
