Atšķirības starp "Sholastika" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sholastika''' ("skola") - | + | '''Sholastika''' ("skola") - filosofijas paradigma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un zinātnisko koncepciju saskaņošana ar [[kristietība]]s koncepcijām. Liela nozīme bija diskusijām par [[Universālijas|universālijām]]. Tiek periodizēta: |
| − | * agrīnā ''sholastika'' (IX-XIII gs.), kurai raksturīga [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] ietekme (Skots, Erigena, Anselms, Avicenna, Averoess, Maimonids u.c.); | + | * agrīnā ''sholastika'' (IX-XIII gs.), kurai raksturīga [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] ietekme ([[Dunss Skots|Skots]], [[Erigena Joanns Skots|Erigena]], [[Anselms no Kenterberijas|Anselms]], [[Avicenna]], [[Averoess]], [[Maimonids]] u.c.); |
| − | * klasiskā ''sholastika'' (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" (Alberts, Toms u.c.); | + | * klasiskā ''sholastika'' (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" ([[Alberts Lielais|Alberts]], [[Toms no Akvīnas|Toms]] u.c.); |
* vēlā ''sholastika'' (XV-XVI gs.), kurā galvenais bija teoloģiskie strīdi starp katoļu (Suarecs, Kaetanuss) un [[Protestanti|protestantu]] teologiem (Melanhtons) un [[kontrreformācija]]. | * vēlā ''sholastika'' (XV-XVI gs.), kurā galvenais bija teoloģiskie strīdi starp katoļu (Suarecs, Kaetanuss) un [[Protestanti|protestantu]] teologiem (Melanhtons) un [[kontrreformācija]]. | ||
XIX gs. izveidojās ''neosholastika'', kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas (tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.), tālāk pilnveidojot ''sholastisko'' tradīciju. | XIX gs. izveidojās ''neosholastika'', kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas (tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.), tālāk pilnveidojot ''sholastisko'' tradīciju. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 13.21
Sholastika ("skola") - filosofijas paradigma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija antīkās filosofijas (Platons un it īpaši Aristotelis) un zinātnisko koncepciju saskaņošana ar kristietības koncepcijām. Liela nozīme bija diskusijām par universālijām. Tiek periodizēta:
- agrīnā sholastika (IX-XIII gs.), kurai raksturīga neoplatonisma ietekme (Skots, Erigena, Anselms, Avicenna, Averoess, Maimonids u.c.);
- klasiskā sholastika (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" (Alberts, Toms u.c.);
- vēlā sholastika (XV-XVI gs.), kurā galvenais bija teoloģiskie strīdi starp katoļu (Suarecs, Kaetanuss) un protestantu teologiem (Melanhtons) un kontrreformācija.
XIX gs. izveidojās neosholastika, kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas (tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.), tālāk pilnveidojot sholastisko tradīciju.
Literatūra
- Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 375. lpp.
