Atšķirības starp "Sholastika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Sholastika''' ("skola") - filosofijas paradigma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un antīko zinātnisko koncepciju saskaņošana ar [[kristietība]]s pamatpostulātiem, Svēto Rakstu traktēšana. Liela nozīme bija diskusijām par [[Universālijas|universālijām]]. Tiek periodizēta:
+
'''Sholastika''' (no gr. ''σχολαστικός, sholastikōs'' - "skolots, mācīts") - filosofijas paradigma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un antīko zinātnisko koncepciju saskaņošana ar [[kristietība]]s pamatpostulātiem, Svēto Rakstu traktēšana. Koncentrējās [[Universitāte|universitātēs]] un [[Klosteris|klosteros]]. Liela nozīme bija diskusijām par [[Universālijas|universālijām]]. Tiek periodizēta:
 
* agrīnā ''sholastika'' (IX-XIII gs.), kurai raksturīga [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] ietekme ([[Dunss Skots|Skots]], [[Erigena Joanns Skots|Erigena]], [[Anselms no Kenterberijas|Anselms]], [[Avicenna]], [[Averoess]], [[Maimonids]] u.c.);
 
* agrīnā ''sholastika'' (IX-XIII gs.), kurai raksturīga [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] ietekme ([[Dunss Skots|Skots]], [[Erigena Joanns Skots|Erigena]], [[Anselms no Kenterberijas|Anselms]], [[Avicenna]], [[Averoess]], [[Maimonids]] u.c.);
 
* klasiskā ''sholastika'' (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" ([[Alberts Lielais|Alberts]], [[Toms no Akvīnas|Toms]] u.c.);
 
* klasiskā ''sholastika'' (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" ([[Alberts Lielais|Alberts]], [[Toms no Akvīnas|Toms]] u.c.);

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 13.29

Sholastika (no gr. σχολαστικός, sholastikōs - "skolots, mācīts") - filosofijas paradigma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija antīkās filosofijas (Platons un it īpaši Aristotelis) un antīko zinātnisko koncepciju saskaņošana ar kristietības pamatpostulātiem, Svēto Rakstu traktēšana. Koncentrējās universitātēs un klosteros. Liela nozīme bija diskusijām par universālijām. Tiek periodizēta:

XIX gs. izveidojās neosholastika, kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas (tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.), tālāk pilnveidojot sholastisko tradīciju.

Literatūra

  • Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 375. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu