Atšķirības starp "Sjuņdzi" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sjuņ Dzi''' (ķīn. 荀子, piņj. ''Xún Zǐ'', ~298.-238.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]] [[Konfuciānisms|konfuciānists]]. | + | '''Sjuņ Dzi''' (ķīn. 荀子, piņj. ''Xún Zǐ'', ~298.-238.g.p.m.ē.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]] [[Konfuciānisms|konfuciānists]]. |
| + | |||
| + | Dzimis pēc 298. g.p.m.ē. [[Džao valsts|Džao valstī]], Ziemeļķīnā. | ||
Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā. | Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām [[jan]] un negatīvajam [[iņ]]. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. decembris, plkst. 14.56
Sjuņ Dzi (ķīn. 荀子, piņj. Xún Zǐ, ~298.-238.g.p.m.ē.) - filosofs konfuciānists.
Dzimis pēc 298. g.p.m.ē. Džao valstī, Ziemeļķīnā.
Izveidoja visai monolītu mācību par pasaules uzbūvi. "Debesis" kā jēdziens viņam nozīmēja nevis mistisku augstāko spēku, bet dabas parādību kopumu; noliedza kāda konkrēta pasaules radītāja pastāvēšanu. Visu parādību un lietu rašanās un maiņa nirisinās cikliski, savstarpēji mijiedarbojoties diviem pirmspēkiem: pozitīvajām jan un negatīvajam iņ. Izziņas pamatā ir maņas un sajūtas, un tikai apdomājot jutekliskās pieredzes rezultātus, cilvēks var iegūt vispusīgu un objektīvu priekšstatu. Par cilvēku runājot, uzskatīja, ka tas ir iedzimti ļauns - viss labais cilvēkā rodas pareizas audzināšanas procesā.
Literatūra
- Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 378. lpp.
