Atšķirības starp "Proheirs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Prohirons''' jeb '''Prohirona tiesības''' (gr. ''Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos'' - "rokasgrāmata", lat. ''Legum Procheiron, Ius Graecoromanum'') - [[Bizantija]]s tiesu sistēmā saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basileja I Maķedonieša (''Βασίλειος Α΄ο Μακεδών'', 867.-886.) rīkojuma pārtulkojot grieķu valodā izvilkumus no [[Justiniāna kodifikācija]]s. Tika izmantots gan civillietās un krimināllietās, kā arī Baznīcas jurisprudencē. [[Kijevas krievzeme|Kijevas lielkņazistē]] Vladimira I laikā "Prohirons" tika pārtulkots un kā "Pilsētu likums" (''Градский закон'') praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.<ref>[http://www.allpravo.ru/library/doc101p0/instrum2363/item2365.html проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.]</ref>
+
'''Prohirons''' jeb '''Prohirona tiesības''' (gr. ''Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos'' - "rokasgrāmata", lat. ''Legum Procheiron, Ius Graecoromanum'') - [[Bizantija]]s tiesu sistēmā saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basilija I Maķedonieša (''Βασίλειος Α΄ο Μακεδών'', 867.-886.) rīkojuma pārtulkojot grieķu valodā izvilkumus no [[Justiniāna kodifikācija]]s. Tika izmantots gan civillietās un krimināllietās, kā arī Baznīcas jurisprudencē. [[Kijevas krievzeme|Kijevas lielkņazistē]] Vladimira I laikā "Prohirons" tika pārtulkots un kā "Pilsētu likums" (''Градский закон'') praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.<ref>[http://www.allpravo.ru/library/doc101p0/instrum2363/item2365.html проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.]</ref>
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. decembris, plkst. 06.15

Prohirons jeb Prohirona tiesības (gr. Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos - "rokasgrāmata", lat. Legum Procheiron, Ius Graecoromanum) - Bizantijas tiesu sistēmā saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basilija I Maķedonieša (Βασίλειος Α΄ο Μακεδών, 867.-886.) rīkojuma pārtulkojot grieķu valodā izvilkumus no Justiniāna kodifikācijas. Tika izmantots gan civillietās un krimināllietās, kā arī Baznīcas jurisprudencē. Kijevas lielkņazistē Vladimira I laikā "Prohirons" tika pārtulkots un kā "Pilsētu likums" (Градский закон) praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.[1]

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu