Atšķirības starp "Saliešu likumi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Saliešu likums''' jeb '''Saliešu tiesa''' (viduslat. ''Lex Salica'') - saliešu ([[Franki|franku]]) paražu tiesību krājums, pierakstīts 508.-51.. gados (vēlāk papildināts ar [[Franku valsts]] karaļu [[Kapitulārijs|kapitulārijiem]]). Sarakstīts sliktā latīņu valodā ar franku vārdu iestarpinājumiem. Sastāv galvenokārt no krimināltiesību un procesuāltiesību normām. Vēl pieļāva [[Asinsatriebība|asinsatriebību]], taču jau bija sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu. Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas, [[ordālijas]] u.c. rituālas darbības. Vietām bija spēkā līdz pat XI-XII gs. (Lombardijā, Tirolē).
+
'''Saliešu likums''' jeb '''Saliešu tiesa''' (viduslat. ''Lex Salica'') - saliešu ([[Franki|franku]]) paražu tiesību krājums, pierakstīts 508.-51.. gados (vēlāk papildināts ar [[Franku valsts]] karaļu [[Kapitulārijs|kapitulārijiem]]). Senākais [[Ģermāņi|ģermāņu]] tiesību avots, sarakstīts sliktā latīņu valodā ar franku vārdu iestarpinājumiem. Sastāv galvenokārt no krimināltiesību un procesuāltiesību normām. Vēl pieļāva [[Asinsatriebība|asinsatriebību]], taču jau bija sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu. Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas, [[ordālijas]] u.c. rituālas darbības. Vietām bija spēkā līdz pat XI-XII gs. (Lombardijā, Tirolē).
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. decembris, plkst. 15.07

Saliešu likums jeb Saliešu tiesa (viduslat. Lex Salica) - saliešu (franku) paražu tiesību krājums, pierakstīts 508.-51.. gados (vēlāk papildināts ar Franku valsts karaļu kapitulārijiem). Senākais ģermāņu tiesību avots, sarakstīts sliktā latīņu valodā ar franku vārdu iestarpinājumiem. Sastāv galvenokārt no krimināltiesību un procesuāltiesību normām. Vēl pieļāva asinsatriebību, taču jau bija sīki atrunāta naudas sodu sistēma par dažādu fizisku kaitējumu nodarīšanu. Tiesvedība paredzēja tiesu divkaujas, ordālijas u.c. rituālas darbības. Vietām bija spēkā līdz pat XI-XII gs. (Lombardijā, Tirolē).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu