Atšķirības starp "Japānas impērija" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Japānas impērija''' (大日本帝國 - ''Dai Nippon teihoku'') - Japānas nosaukums laikā no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija '''Jamato''' (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu '''Nippon''' (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - [[tenno]], - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar ''de iure'' absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par '''Japānas impēriju''', nevis "Jamato" vai "Nippon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par [[Sjogunāts|sjogunātu]]. Dominējošās reliģijas: [[sintoisms]] un [[dzenbudisms]]. Likumdošanas pamatā bija t.s. [[Taihō kodifikācija]], kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut | + | '''Japānas impērija''' (大日本帝國 - ''Dai Nippon teihoku'') - Japānas nosaukums laikā no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija '''Jamato''' (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu '''Nippon''' (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - [[tenno]], - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar ''de iure'' absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par '''Japānas impēriju''', nevis "Jamato" vai "Nippon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par [[Sjogunāts|sjogunātu]]. Dominējošās reliģijas: [[sintoisms]] un [[dzenbudisms]]. Likumdošanas pamatā bija t.s. [[Taihō kodifikācija]], kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas. |
Skat. arī [[samuraji]] | Skat. arī [[samuraji]] |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. decembris, plkst. 19.47
Japānas impērija (大日本帝國 - Dai Nippon teihoku) - Japānas nosaukums laikā no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija Jamato (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu Nippon (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - tenno, - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar de iure absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par Japānas impēriju, nevis "Jamato" vai "Nippon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par sjogunātu. Dominējošās reliģijas: sintoisms un dzenbudisms. Likumdošanas pamatā bija t.s. Taihō kodifikācija, kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija bakufu likumi un instrukcijas.
Skat. arī samuraji
Literatūra par šo tēmu
- Манифест Тайка. / Пер. К. А. Попова - Москва, 1961
Resursi internetā par šo tēmu
- Philosophical Studies of Japan (indekss 1-11 sējumiem)
- National Museum of Japanese History (Ōsakas Etnogrāfiskā muzeja datu bāze)
- The Manyo'an Collection of Japanese Art (Edo-period, 1615–1868)
- Ukiyo-e
- Museum Information Japan
- Структура государственного управления в эпоху Хейан
- Хронология Японии
- Повесть о Гэндзи (Гэндзи-моногатари)
- Японское государство в VI-XII веках. // Ливанцев К. История средневекового государства и права
- Японские замки
- Краткая история древней Японии
- Попов К.А. Ямато (Япония) VII в.
- Источники по Японии