Atšķirības starp "Raganu prāvas" versijām
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Black George F. Calendar of Cases of Witchcraft in Scotland 1510 to 1727. - Kessinger Publishing, 2003. ISBN 0766158381 | ||
| + | * Kors Alan Ch., Peters E. Witchcraft in Europe, 400-1700 : A Documentary History. - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 2000. ISBN 0812217519 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.aren.org/prison/documents/wicca/12/12.pdf Burr G. L. The witch-persecutions. - The Department of History of the University of Pennsylvania: Philadelphia, 1907 (.pdf)] | ||
| + | * [http://www.jstor.org/pss/986592 Darst David H. Witchcraft in Spain: The Testimony of Martín de Castañega's Treatise on Superstition and Witchcraft (1529) // Proceedings of the American Philosophical Society 123 (5): October 15, 1979, p. 298–322.] | ||
[[Kategorija:Represālijas]] | [[Kategorija:Represālijas]] | ||
[[Kategorija:Kristietība]] | [[Kategorija:Kristietība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 8. janvāris, plkst. 20.41
Raganu prāvas jeb raganu medības (an. witchcraft trials, witch-hunt, vāc. Hexenverfolgung, kr. охота на ведьм, преследование ведьм) - apzīmējums XVI-XVIII gs. Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedrību pārņēmušajam raganu atklāšanu un tiesāšanu vilnim. Īpaši aktīvi raganas tika vajātas vācu zemēs - it sevišķi Ķelnes un Diseldorfas apkaimē. - kā arī Šveices protestantu kantonos. Laikā no 1487. līdz 1738. gadam vācu zemēs vien tika par buršanos uz nāvi notiesātas vairāk nekā 100 000 personu.[1] Eiropā pēdējās raganas tika sadedzinātas 1738. Diseldorfā, kur par "kaimiņu sējumu un lopu noskaušanu un sakariem ar nelabo" uz nāvi sārtā tika notiesātas 15 gadus vecā Helēna (Helene Curtens) un krietni vecākā 7 bērnu māte Agnese (Agnes Olmanns).
1631. gadā pazīstamais raganu vajāšanu pretinieks jezuīts Frīdrihs fon Špē (Friedrich von Spee) publicēja savu traktātu "Cautio Criminalis", kurā Eiropas jurisprudencē pirmo reizi tika autoritatīvi noformulētas un pamatotas apsūdzēto tiesības uz aizstāvību, tiesības netapt fiziski ietekmētiem, tiesības uz neieinteresētu tiesu, nevainīguma prezumpcija (apsūdzētais tiek uzskatīts par nevainīgu, līdz tā vaina nav pierādīta un tiesa to nav atzinusi par vainīgu) - t.i. normas, kas pakāpeniski tika pārņemtas arī laicīgo tiesu praksē un jaunākajos laikos ir neatņemamas tiesisku valstu procesuālo kodeksu sastāvdaļas.
Skat. arī: Raganu āmurs, Salemas raganu prāvas
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Black George F. Calendar of Cases of Witchcraft in Scotland 1510 to 1727. - Kessinger Publishing, 2003. ISBN 0766158381
- Kors Alan Ch., Peters E. Witchcraft in Europe, 400-1700 : A Documentary History. - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 2000. ISBN 0812217519
Resursi internetā par šo tēmu
- Burr G. L. The witch-persecutions. - The Department of History of the University of Pennsylvania: Philadelphia, 1907 (.pdf)
- Darst David H. Witchcraft in Spain: The Testimony of Martín de Castañega's Treatise on Superstition and Witchcraft (1529) // Proceedings of the American Philosophical Society 123 (5): October 15, 1979, p. 298–322.
