Atšķirības starp "Ieroču SS" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ieroču SS''' (vāc. ''Waffen-SS'') -  no [[Vācija]]s okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas (t.s. [[Leģions|leģioni]]) [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]].<ref>Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts [[PSRS Valsts drošības komiteja|VDK]], bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, [[Vērmahts|vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]] kā paramilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - vērmahtam), - t.i. ''de iure'' nebija karavīri bet palīgspēki, kaut ''de facto'' tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.</ref> Tika izveidotas franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu, turku, tatāru un citu tautu [[divīzija]]s (kopā 38) vai mazākas vienības. Daļa bija brīvprātīgie, bet daļa - piespiedu kārtā mobilizētie. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.     
+
'''Ieroču SS''' (vāc. ''Waffen-SS'') -  no [[Vācija]]s okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas (t.s. [[Leģions|leģioni]]) [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]].<ref>Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts [[PSRS Valsts drošības komiteja|VDK]], bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, [[Vērmahts|vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]] kā paramilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - vērmahtam), - t.i. ''de iure'' nebija karavīri bet palīgspēki, kaut ''de facto'' tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.</ref> Tika izveidotas franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu, turku, tatāru un citu tautu [[divīzija]]s (kopā 38) vai mazākas vienības. Daļa bija brīvprātīgie, bet daļa - piespiedu kārtā mobilizētie. 1944. gadā ''ieroču SS'' karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.     
  
 
===== Ieroču SS divīzijas =====
 
===== Ieroču SS divīzijas =====

Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. janvāris, plkst. 06.50

Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - no Vācijas okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas (t.s. leģioni) 2. Pasaules kara laikā, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet SS.[1] Tika izveidotas franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu, turku, tatāru un citu tautu divīzijas (kopā 38) vai mazākas vienības. Daļa bija brīvprātīgie, bet daļa - piespiedu kārtā mobilizētie. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.

Ieroču SS divīzijas

Atsauces un piezīmes

  1. Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts VDK, bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā paramilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam), - t.i. de iure nebija karavīri bet palīgspēki, kaut de facto tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.

Resursi internetā par šo tēmu