Atšķirības starp ""Princess Margaret", mīnu kreiseris" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:HMS_minelayer_Princess_margaret.jpg|right|thumb|300px| | + | [[Attēls:HMS_minelayer_Princess_margaret.jpg|right|thumb|300px|]] |
'''"Princess Margaret"''' ("Princese Margarēta", angl. ''minelayer H.M.S. „Princess Margaret“'') - mīnu kreiseris [[Britu impērija]]s Baltijas jūras kara flotē no 1915. līdz 1920. gadam. Uzbūvēts kā pasažieru ātrgaitas tvaikonis, kam bija jāapkalpo Kanādas rietumu ostas. [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā pārbūvēts jūras mīnu aizsprostu veidošanas darbiem. | '''"Princess Margaret"''' ("Princese Margarēta", angl. ''minelayer H.M.S. „Princess Margaret“'') - mīnu kreiseris [[Britu impērija]]s Baltijas jūras kara flotē no 1915. līdz 1920. gadam. Uzbūvēts kā pasažieru ātrgaitas tvaikonis, kam bija jāapkalpo Kanādas rietumu ostas. [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā pārbūvēts jūras mīnu aizsprostu veidošanas darbiem. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. janvāris, plkst. 07.24
"Princess Margaret" ("Princese Margarēta", angl. minelayer H.M.S. „Princess Margaret“) - mīnu kreiseris Britu impērijas Baltijas jūras kara flotē no 1915. līdz 1920. gadam. Uzbūvēts kā pasažieru ātrgaitas tvaikonis, kam bija jāapkalpo Kanādas rietumu ostas. 1. Pasaules kara laikā pārbūvēts jūras mīnu aizsprostu veidošanas darbiem.
Ūdensizspaids 6000 t, garums 120 m. Maksimālais ātrums 23 mezgli. Bruņojums: 2 120mm lielgabali un 400-500 mīnas; vēlāk papildināts ar 2 76 mm zenītlielgabaliem.
Pēc Latvijas Pagaidu valdības lūguma 1918. gada 29. decembra rītā "Princess Margaret" (kas britu VI eskadras sastāvā bija noenkurota Daugavā) atklāja artilērijas uguni - 17 zalves, - pa latviešu zemessargu kazarmu ēku Suvorova ielā (bijušais pareizticīgo seminārs) un tās apkaimi, piespiežot latviešu zemessargu Rīgas apsardzības iecirkņa 1. rotu nolikt ieročus. 1919. gada janvārī "Princess Margaret" evakuēja no Rīgas virkni augsta ranga bijušās Krievijas impērijas armijas virsnieku, valsts ierēdņu un to ģimenes locekļus.
Literatūra
- Шершов А.П. История военного кораблестроения. - Военно-Морское издательство: Москва, 1940
