Atšķirības starp "Diplomātika" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. janvāris, plkst. 11.21

Diplomātika (fr. - diplomatique, vāc. - Diplomatik) - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas nodarbojas ar dokumentu formas un satura pētniecību. Tās uzdevums ir noteikt dokumentu autentiskumu. Jēdziens atvasināts no Renesanses laika paražas vēstures dokumentus, pēc karaļu un pāvestu privilēģiju parauga, dēvēt par "diplomiem". Praktiskā diplomātika radās XIV gs. kā jurisprudences palīgnozare. XIV-XV gs. sāka veidoties tās metodika. Zinātnes iezīmes tai piešķīra franču benediktietis Žans Mabiljons (Mabillon). 1681. gadā ar savu darbu "Par diplomātiku" (De re diplomatica), kas izraisīja plašu rezonansi un kam bija daudz sekotāju. Diplomātikas uzplaukums sākās pēc Lielās franču revolūcijas. 1821. g. Parīzē nodibināja pat īpašu diplomātikas skolu (Ecole des Chartes), kuras vadītājs bija I.Delīls (Delisle). Tur mācījās arī vācu vēsturnieks T. fon Zikels (von Sickel), kurš vēlāk pēc Parīzes parauga nodibināja diplomātikas skolu Institut for Osterreichische Geschichtsforschung.

Literatūra par šo tēmu

• Harry Bresslau. Handbuch der Urkundenlehre für Deutschland und Italien, 3 Bde., 2. Aufl. Leipzig u. a. 1911 - 1960 (ND Berlin 1968-1969)
• Leo Santifaller. Urkundenforschung. Methoden, Ziele, Ergebnisse, 4. Aufl., Wien u. a. 1986 (Böhlau Studienbücher)
• Thomas Vogtherr. Urkunden und Akten, in: Aufriss der historischen Wissenschaften. Bd. 4: Quellen. Stuttgart 2002, S. 146-167.

Resursi internetā par šo tēmu

• Historische Hilfswissenschaften Diplomatik (vācu val.)
• diplomatics, sigillography (sphragistics), archives / diplomatique, sigillographie, archivistique / diplomatica, sigillografia, archivistica (vācu val.)
• Diplomatik (vācu val.)
• Virtual Library Historical Auxiliary Sciences - Diplomatics (angļu val.)