|
|
| 7. rindiņa: |
7. rindiņa: |
| | ==== Nepieciešamības pamatojums ==== | | ==== Nepieciešamības pamatojums ==== |
| | | | |
| − | Latviešu valodā līdz šim nav tapusi visaptveroša vēstures terminu skaidrojoša vārdnīca. Mācību un uzziņu materiāli latviešu valodā veidoti pēc aprakstošā un vērtējošā principa, praktiski neaizkavējoties pie atsevišķu terminu nozīmes skaidrošanas. Pat profesionāli, akadēmiski vēsturnieki orientējās terminoloģijā lielāko tiesu tikai savas pētāmās tēmas ietvaros, nemaz nerunājot par vidusmēra iedzīvotājiem, kuriem nav ne zināšanu, ne prasmes tās iegūt. | + | Latviešu valodā līdz šim nav izveidota vispatveroša zinātnē un literatūrā sastopamo terminu, kas skar cilvēces civilizācijas un kultūru vēsturiskās attīstības gaitu, skaidrojoša vārdnīca. Pat profesionāli, akadēmiski izglītoti speciālisti lielāko tiesu orientējās terminoloģijā tikai šauri savas pētāmās tēmas ietvaros, nemaz nerunājot par vidusmēra iedzīvotājiem, kuru zināšanas ir vairāk nekā minimālas. Lielākā daļa pasaules vēsturē sastopamo terminu un jēdzienu nav latviskoti un šajā ziņā latviski runājošā sabiedrība ir izolēta no pasaules kultūras mantojuma. |
| | + | |
| | + | Tāpēc nepieciešama pakāpeniska kultūrvēstures terminu atveide latviešu valodā, sniedzot ne tikai lavtiskojumu, bet arī papildus skaidrojumu, kā arī ieteicamās literatūras un saišu internetā par šo terminu. Visoptimālāk to veidot interneta vidē kā interektīvu (pastāvīgi tiek papildināta un pilnveidota), bez maksas, brīvi un operatīvi pieejamu vietni latviešu valodā, kur interesents var uzzināt interesējošā jēdziena nozīmi, kā arī iegūt informāciju par pamatliteratūru latviešu un lielākajās svešvalodās par šo tēmu. |
| | + | |
| | + | Vidējais vēstures terminu skaidrojošās vārdnīcas internetā apmeklētāju skaits dienā ir 750 interesenti dienā (ņemot vērā, ka resurss nekur nav reklamēts, Latvijas apstākļos), kas visuzskatāmāk liecina, ka projekts sabiedrībai ir nepieciešams. |
| | | | |
| − | Tāpēc nepieciešams šāda interektīva (pastāvīgi papildināta), brīvi un operatīvi pieejama uzziņu vietne, kur interesents var uzzināt interesējošā jēdziena nozīmi, kā arī iegūst informāciju par pamatliteratūru latviešu un lielākajās svešvalodās par šo tēmu. Projekts nepieciešams arī, lai aizpildītu tukšumu vēstures zinātnes terminoloģijā latviešu valodā, mazinātu milzīgo distanci starp profesionālo vēsturnieku zināšanām un sabiedrības vidējo zināšanu līmeni vēstures jautājumos, veicinātu jaunās paaudzes iesaistīšanos vēstures studijās, atvieglotu skolēnu un studentu mācību procesu, ievērojami paātrinot pamatinformācijas noskaidrošanas iespējas.
| |
| | | | |
| | ==== Mērķis ==== | | ==== Mērķis ==== |
| | | | |
| − | '''Ilgtermiņā''' mērķis ir izveidot visiem internetā brīvi pieejamu (bez maksas, neierobežotu laikā un apjomā) interaktīvu (nemitīgi papildinātu un pilnveidotu) visaptverošu vēstures zinātnes terminu skaidrojošo enciklopēdisko vārdnīcu, vēsturisko personu, faktu un notikumu rādītāju latviešu valodā. Procesā ietilpst arī līdz šim nelatviskoto terminu latviskošana, karšu, ģerboņu rekonstrukcija, aprakstāmo objektu attēlu apkopošana un ievietošana, lai ar šiem vizuālajiem palīgmateriāliem padarītu informāciju pārskatāmāku un vieglāk uztveramu.
| + | Visiem internetā brīvi pieejamas (bez maksas, neierobežoti laikā un apjomā), interaktīvas (tiek nemitīgi papildināta un pilnveidota) visaptverošas kultūras un politiskajā vēsturē sastopamo un lietoto terminu skaidrojošās enciklopēdiskās vārdnīcas, vēsturisko personu, parādību un notikumu rādītāja latviešu valodā veidošana. Procesā ietilpst arī līdz šim nelatviskoto terminu latviskošana, kartogrāfijas materiālu, ģerboņu u.tml. rekonstrukcija, šķirkļos aprakstāmo objektu attēlu apkopošana un ievietošana, lai ar šiem vizuālajiem palīgmateriāliem padarītu informāciju pārskatāmāku un vieglāk uztveramu. |
| − |
| |
| − | '''Īstermiņā''' plānots līdz 31.12.2010. palielināt atsevišķo šķirkļu skaitu līdz 3000 terminu skaidrojumiem (21.09.2009. - 1460 šķirkļi).
| |
| | | | |
| | ==== Darbība ==== | | ==== Darbība ==== |
| | | | |
| − | Šķirkļi tiek veidoti, vai nu tulkojot un apkopojot informāciju no esošām enciklopēdijām, vai rakstot no jauna, izmantojot jaunāko zinātnisko literatūru - gatavais materiāls uzreiz pieejams internetā, ar absolūti brīvu lasītāju pieeju tam. Lai to varētu īstenot, ir reģistrēts internetā domēna vārds http://www.vesture.eu. Informācijas apkopošanai un apstrādei tiek izmantota bezmaksas datorprogramma MediaWiki, kas radīta speciāli enciklopēdiju interneta vidē veidošanai. Informācija pastāvīgi tiek papildināta gan ar jauniem šķirkļiem, gan precizējot, labojot un papildinot jau ievietotos terminu skaidrojumus, literatūru, norādes uz resursiem internetā.
| + | Projekts aizsākts 2008. gada 9. jūlijā plkst. 14:51. Ir reģistrēts internetā domēna vārds vesture.eu. Informācijas apkopošanai un apstrādei tiek izmantota bezmaksas datorprogramma MediaWiki, kas radīta speciāli enciklopēdiju interneta vidē veidošanai. Terminu skaidrojumi tiek veidoti, tulkojot un apkopojot skaidrojumus no šādām vārdnīcām un enciklopēdijām citās valodās, kā arī rakstot no jauna. Gatavais materiāls uzreiz brīvi pieejams internetā. T.i. vārdnīca pastāvīgi tiek papildināta gan ar jauniem šķirkļiem, gan precizējot, labojot un papildinot jau ievietotos terminu skaidrojumus, literatūru, norādes uz resursiem internetā. |
| | | | |
| | ==== Mērķauditorija ==== | | ==== Mērķauditorija ==== |
| 30. rindiņa: |
31. rindiņa: |
| | ==== Finansējums ==== | | ==== Finansējums ==== |
| | | | |
| − | Projekts tiek uzturēts un attīstīts par autora personiskajiem līdzekļiem ([http://kkf.lv/#43 Kultūrkapitāla fonda] ekspertu komisija jau 4 reizes atzinusi, ka šādas skaidrojošās vārdnīcas veidošana nav finansiāla atbalsta vērta): interneta vietnes (t.s. ''hostinga'') un ''domēna'' vārda apmaksāšana, literatūras iegāde, literatūras kopēšana bibliotēkās u.tml. | + | Projekts tiek uzturēts un attīstīts tikai un vienīgi par A.Buka personiskajiem līdzekļiem: interneta vietnes (t.s. hostinga) un domēna vārda apmaksāšana, literatūras iegāde grāmatnīcās Latvijā, literatūras un zinātniskās periodikas pasūtīšana no citām valstīm), literatūras kopēšana bibliotēkās u.tml. |
| | | | |
| | ==== Struktūras apraksts ==== | | ==== Struktūras apraksts ==== |
| | | | |
| − | Nepieciešamo informāciju tajā interesents atrod vai nu mehāniski caurskatot tematiskā virzienā to interesējošās sadaļas un tālāk apakšsadaļas, vai arī ierakstot meklētājā viņu interesējošo konkrēto vārdu vai terminu (meklētājs uzrāda visus šķirkļus, kur ierakstītais vārds ir jau nosaukumā, kā arī šķirkļus, kuros tas pieminēts tekstā).
| + | Terminu skaidrojumi apkopoti tematiski pamatsadaļās, kurām ir tematiskas apakšsadaļas. Tālāk šķirkļi automātiski tiek sakārtoti alfabēta secībā. |
| | | | |
| − | Termini tiek apkopoti tematiskās sadaļās, kurām ir šaurāk tematiskas apakšsadaļas, piemēram:
| + | Interesējošo terminu interesents atrod vai nu manuāli caurskatot tematiski atbilstošās sadaļas un tālāk apakšsadaļas, vai arī ierakstot meklētājā viņu interesējošo konkrēto terminu (meklētājs uzrāda visus šķirkļus, kur konkrētais vārds ir jau nosaukumā, kā arī šķirkļus, kuros tas pieminēts tekstā). |
| − | * '''antropoloģija''' (termini, kas tiek lietoti antropoloģijā kā no vēstures atvasinātā zinātnē, piemēram: [[cilts]], [[dzimta]], [[animisms]], [[nomadi]], [[triba]], [[kanibālisms]] u.c.);
| |
| − | * '''ekonomika''' (tematiski - priekšmeti un rīki, naudas vienības, mērvienības, apģērbs u.c., - apkopoti un skaidroti pagātnē sastopamie termini, piemēram: [[jūras nodevas]], [[grivna]], [[li]], [[kibucs]], [[Rīgas Medicīnas policijas komiteja]], [[muitas ūnija]] u.c.)
| |
| − | * '''militārisms''' (tematiski - apbalvojumi, armiju vienības, dienesta pakāpes, militārie konflikti un agresijas akti, ieroči, paramilitāras organizācijas, bruņinieku ordeņi u.c. - apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz militāro sfēru vēsturē, piemēram: [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Teitoņu ordenis]], [[vikingi]], [[Liepājas Zaļā gvarde]], [[flīģeladjutants]], [[Mauser K98]], [[Latvijas okupācija (1940.)]], [[Nacionālie partizāni Latvijā]], [[201. Latvijas strēlnieku divīzija]] u.c.);
| |
| − | * '''ģeogrāfiskie reģioni''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie ģeogrāfisko reģionu nosaukumi, piemēram: [[Hellada]], [[Levante]], [[Livonija]], [[Mazāzija]], [[Turkestāna]], [[Žemaitija]] u.c.);
| |
| − | * '''arhitektūra''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie arhitektūras aprakstu termini, piemēram: [[červetrs]], [[čigums]], [[čora]], [[čoža]] u.c.);
| |
| − | * '''līgumi un pakti''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie līgumi, pakti un ūnijas, piemēram: [[personālūnija]], [[reālūnija]], [[Molotova-Ribentropa pakts]], [[Vācu savienība]], [[Šmalkaldes savienība]], [[Svētā savienība]], [[Kurzemes-Krievijas tirdzniecības un robežu līgums (1783.)]], [[Padošanās līgumi]], [[Vīnes kongress (1814-1815)]] u.c.);
| |
| − | * '''pilis un muižas''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie muižu un piļu nosaukumi, piemēram: [[Ašeradena]], [[Remershofa]], [[Rumbenhofa]], [[Šreienbuša]] u.c.);
| |
| − | * '''arheoloģija''' (tematiski un alfabētiski - piemēram [[arheoloģija]], [[Maikopas kultūra]], - apkopoti arheoloģijā kā vēstures palīgdisciplīnā lietotie termini un jēdzieni);
| |
| − | * '''tiesību akti un kodeksi''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tiesību akti un kodeksi, piemēram: [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]], [[Liberum veto]], [[bulla]], [[edikts]], [[feodālā imunitāte]], [[herema]], [[Kleistena reformas]], [[ordālija]], [[Silvestra žēlastība]], [[Livonijas ordinācijas]], [[Voldemāra-Ērika lēņu tiesības]] u.c.);
| |
| − | * '''sabiedrība''' (tematiski apkopotas sabiedriskās un politiskās organizācijas, kustības, alfabēta secībā apkopoti sabiedrību raksturojoši vēsturiski jēdzieni un termini, piemēram: [[akotnieki]], [[apanāžas zemnieki]], [[apgaismība]], [[aristokrātija]], [[brīvzemnieki]], [[dēmoss]], [[erāriji]], [[heloti]], [[izgātņi]], [[senjors]], [[smerdi]], [[kārta]], [[šķira]], [[vilani]], [[kasta]], [[kūrija]], [[leimaņi]], [[pentakosiomedimni]], [[perioiki]], [[plebeji]], [[secesija]] u.c.);
| |
| − | * '''pilsētas un vietas''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie pilsētu un vietu nosaukumi, piemēram: [[Goldingena]], [[Šrundena]], [[Mītava]], [[Kobronskansts]], [[Sarkanais sardzes tornis]], [[Forburga]], [[Rēvele]] u.c.);
| |
| − | * '''filosofija''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēstures filosofijā sastopamie termini, piemēram: [[adživika]], [[antīkā filosofija]], [[averoisms]], [[Gondišapuras Akadēmija]], [[cji]], [[Milētas skola]], [[Aleksandrijas skola]], [[askēze]], [[dabiskās tiesības]] u.c.);
| |
| − | * '''tautas un ciltis''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie cilšu un tautu nosaukumi, piemēram: [[filistieši]], [[haldieši]], [[kursenieki]], [[kutiji]], [[saracēņi]], [[čudi]], [[šumeri]] u.c.);
| |
| − | * '''tituli un amati''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tituli un amati, piemēram: [[abats]], [[agrimēnsors]], [[arhierejs]], [[arhēgēts]], [[bajārs]], [[bakalaurs]], [[bannerets]], [[basilejs]], [[bīskaps]], [[bejs]], [[cars]], [[imperators]], [[karalis]], [[hans]], [[diakons]], [[diktators]], [[domkungs]], [[emīrs]], [[firsts]], [[hou]], [[hercogs]], [[grāfs]], [[vikonts]], [[primass]], [[konsuls]], [[maģistrāts]], [[legāts]], [[stārasts]], [[supremāts]], [[superintendants]], [[gospodars]] u.c.);
| |
| − | * '''palīglīdzekļi tulkošanai''' materiāli, kas nepieciešami vēsturniekam, tulkojot un latviskojot citu valodu īpašvārdus, toponīmus, hidronībus u.c. terminus, piemēram: [[vārdnīcas internetā]], [[bulgāru īpašvārdu atveidošana]], [[holandiešu īpašvārdu atveidošana]], [[ķīniešu īpašvārdu atveidošana]], [[ungāru īpašvārdu atveidošana]], [[turku īpašvārdu atveidošana]] u.c.);
| |
| − | * '''zinātnes vēsture''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz zinātnes vēsturi, piemēram: [[enciklopēdija]], [[heliocentrisms]], [[universitāte]] u.c.);
| |
| − | * '''valsts un vara''' (tematiski sakārtotās apakšsadaļās alfabēta secībā apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz valsti un varu, piemēram: [[valsts izcelšanās teorijas]], [[areopags]], [[autoritārisms]], [[cenzūra]], [[domīnija]], [[domināts]], [[dzimtbūšana]], [[gerontokrātija]], [[impērija]], [[konfederācija]], [[monarhija]], [[kārtu pārstāvniecības monarhija]], [[polisa]], [[sinklīts]], [[sinekisms]], [[parlaments]], [[senāts]], [[prikazs]], [[padomju kongress]] u.c.);
| |
| − | * '''reliģijas''' (tematiski sakārtotās apakšsadaļās alfabēta secībā apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz reliģijām, piemēram: [[Četras Cildenās Patiesības]], [[prozelīts]], [[sekularizācija]], [[herēze]], [[ordinarium]], [[katolikoss]], [[eshatoloģija]], [[hostija]], [[habits]], [[suspendēt]], [[mise]], [[euharistija]], [[Paulīniešu ordenis]], [[a latere]], [[agenda]], [[Anglijas Baznīca]] u.c.);
| |
| − | * '''avoti un dokumenti''' (tematiski pa valstīm vai zemēm sakārtoti vēstures avoti, piemēram: [[Krievu tiesa]], [[Georgijas traktāts (1783.)]], [[Alkohola normas Sarkanajā armijā]], [[ASV deklarācija par Latvijas okupāciju (1940.)]], [[Latvijas nota par kara pieteikumu Vācijai. 25.11.1919.]], [[Slēptā mongoļu vēsture]] u.c.);
| |
| − | * '''vēstures zinātne'''(alfabēta secībā sakārtoti tikai vēstures zinātnes termini un jēdzieni, piemēram: [[Latvijas vēsturnieku komisija]], [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs]], [[Annāļu skola]], [[Vēstures pētīšanas metodes]], [[Vēsturnieku strīds]], [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]], [[revizionisms]], [[numismātika]], [[paleogrāfija]], [[Intelektuālās vēstures skola]] u.c.);
| |
| − | * '''valstis vēsturē''' (alfabēta secībā sakārtoti vēstures gaitā pastāvējušo valstu un valstisku veidojumu apzīmējumi ar īsu skaidrojumu, piemēram: [[Atēnas]], [[Akadas valsts]], [[Bizantijas impērija]], [[Iskolata republika]], [[Jūdejas valsts]], [[Jeruzalemes karaliste]], [[Sasanīdu Persija]], [[Sparta]], [[Urartu valsts]], [[Varšavas hercogiste]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Kordovas kalifāts]] u.c.);
| |
| − | * '''simboli un atribūti''' (alfabēta secībā sakārtoti vēsturē sastopamo simbolu un atributu apzīmējumi ar īsu skaidrojumu, piemēram: [[dešrets]], [[insignijas]], [[regālijas]], [[karoga nagla]], [[Rīgas karotītes]] u.c.);
| |
| − | * '''resursi internetā''' (alfabēta secībā sakārtoti linki uz ar vēsturi saistītiem resursiem internetā, piemēram: [[arhīvi un bibliotēkas internetā]], [[dzimtu un dinastiju mājas lapas]], [[jurisprudences vēsture internetā]], [[kartes internetā]], [[muzeji internetā]], [[medicīnas vēsture internetā]], [[žurnāli, periodika internetā]], [[vispārējai vēsturei veltīti portāli]], [[Blogi - vēsturnieki internetā]] u.c.);
| |
| − | * '''heraldika''' (alfabēta secībā sakārtoti heraldikas termini ar skaidrojumiem, piemēram: [[vairogs heraldiskais|vairogs]], [[ģerbonis]], [[mons]], [[tamga]], [[Bīronu dzimtas ģerbonis]], [[Ketleru dzimtas ģerbonis]] u.c.);
| |
| − | * '''personas''' (vēsturē nozīmīgu personu rādītājs - biogrāfiju pamatdati, - apkopots alfabēta secībā pēc uzvārda (ja tāds ir) sākuma burta, piemēram: [[Abelārs]], [[Anaksagors no Klazomenām]], [[Ar Razi]], [[Aristotelis no Stagiras]], [[Berdjajevs Nikolajs]], [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon]], [[Dajs Džeņs]], [[Dērings Fridrihs Juliuss]], [[Felkerzāms Georgs Fridrihs fon]], [[Zariņš Kārlis Reinholds]] u.c.).
| |
Latviešu valodā līdz šim nav izveidota vispatveroša zinātnē un literatūrā sastopamo terminu, kas skar cilvēces civilizācijas un kultūru vēsturiskās attīstības gaitu, skaidrojoša vārdnīca. Pat profesionāli, akadēmiski izglītoti speciālisti lielāko tiesu orientējās terminoloģijā tikai šauri savas pētāmās tēmas ietvaros, nemaz nerunājot par vidusmēra iedzīvotājiem, kuru zināšanas ir vairāk nekā minimālas. Lielākā daļa pasaules vēsturē sastopamo terminu un jēdzienu nav latviskoti un šajā ziņā latviski runājošā sabiedrība ir izolēta no pasaules kultūras mantojuma.
Tāpēc nepieciešama pakāpeniska kultūrvēstures terminu atveide latviešu valodā, sniedzot ne tikai lavtiskojumu, bet arī papildus skaidrojumu, kā arī ieteicamās literatūras un saišu internetā par šo terminu. Visoptimālāk to veidot interneta vidē kā interektīvu (pastāvīgi tiek papildināta un pilnveidota), bez maksas, brīvi un operatīvi pieejamu vietni latviešu valodā, kur interesents var uzzināt interesējošā jēdziena nozīmi, kā arī iegūt informāciju par pamatliteratūru latviešu un lielākajās svešvalodās par šo tēmu.
Vidējais vēstures terminu skaidrojošās vārdnīcas internetā apmeklētāju skaits dienā ir 750 interesenti dienā (ņemot vērā, ka resurss nekur nav reklamēts, Latvijas apstākļos), kas visuzskatāmāk liecina, ka projekts sabiedrībai ir nepieciešams.
Visiem internetā brīvi pieejamas (bez maksas, neierobežoti laikā un apjomā), interaktīvas (tiek nemitīgi papildināta un pilnveidota) visaptverošas kultūras un politiskajā vēsturē sastopamo un lietoto terminu skaidrojošās enciklopēdiskās vārdnīcas, vēsturisko personu, parādību un notikumu rādītāja latviešu valodā veidošana. Procesā ietilpst arī līdz šim nelatviskoto terminu latviskošana, kartogrāfijas materiālu, ģerboņu u.tml. rekonstrukcija, šķirkļos aprakstāmo objektu attēlu apkopošana un ievietošana, lai ar šiem vizuālajiem palīgmateriāliem padarītu informāciju pārskatāmāku un vieglāk uztveramu.
Projekts aizsākts 2008. gada 9. jūlijā plkst. 14:51. Ir reģistrēts internetā domēna vārds vesture.eu. Informācijas apkopošanai un apstrādei tiek izmantota bezmaksas datorprogramma MediaWiki, kas radīta speciāli enciklopēdiju interneta vidē veidošanai. Terminu skaidrojumi tiek veidoti, tulkojot un apkopojot skaidrojumus no šādām vārdnīcām un enciklopēdijām citās valodās, kā arī rakstot no jauna. Gatavais materiāls uzreiz brīvi pieejams internetā. T.i. vārdnīca pastāvīgi tiek papildināta gan ar jauniem šķirkļiem, gan precizējot, labojot un papildinot jau ievietotos terminu skaidrojumus, literatūru, norādes uz resursiem internetā.
Resurss domāts Latvijas sabiedrības izglītotības līmeņa vēstures jautājumos celšanai:
Projekts tiek uzturēts un attīstīts tikai un vienīgi par A.Buka personiskajiem līdzekļiem: interneta vietnes (t.s. hostinga) un domēna vārda apmaksāšana, literatūras iegāde grāmatnīcās Latvijā, literatūras un zinātniskās periodikas pasūtīšana no citām valstīm), literatūras kopēšana bibliotēkās u.tml.
Terminu skaidrojumi apkopoti tematiski pamatsadaļās, kurām ir tematiskas apakšsadaļas. Tālāk šķirkļi automātiski tiek sakārtoti alfabēta secībā.
Interesējošo terminu interesents atrod vai nu manuāli caurskatot tematiski atbilstošās sadaļas un tālāk apakšsadaļas, vai arī ierakstot meklētājā viņu interesējošo konkrēto terminu (meklētājs uzrāda visus šķirkļus, kur konkrētais vārds ir jau nosaukumā, kā arī šķirkļus, kuros tas pieminēts tekstā).
