Atšķirības starp "Vatikāna pilsētvalsts" versijām
m |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Civitatis_Vaticanae.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Civitatis_Vaticanae.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Vatikāna pilsētvalsts''' (lat. ''Status Civitatis Vaticanae'') jeb '''Vatikāns''' - [[Teokrātija|teokrātiska]] valsts (44ha liels anklāvs Romas pilsētas teritorijā). Izveidota 1929. gada 11. februāra [[Laterāna līgums|Laterāna līgumu]] (Vatikāna pilsētvalsts nav kādreizējās [[Pāvesta valsts]] tiesību un saistību pārņēmēja). 7. jūnijā Vatikāns ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”. Suverēno varu īsteno [[Svētais Krēsls]] (Vatikāns ir valsts un līdz ar to tas ir atsevišķs starptautisko tiesību subjekts blakus Svētajam Krēslam, taču praksē šim sadalījumam nav gandrīz nekādas nozīmes, jo starptautiskās attiecības Vatikāna vārdā vienmēr uztur Svētais Krēsls). Vatikāna pilsētvalsts likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir koncentrēta pāvesta rokās, taču viņš šo funkciju pildīšanu ir uzticējis atsevišķām ieceltām institūcijām: Vatikāna pilsētvalsts Pontifikālajai komisijai (deleģētā likumdošanas vara), gubernatoram (deleģētā izpildvara) un īpašām trīspakāpju tiesām, kas funkcionē atsevišķi no parastajām Baznīcas tiesām. Pilsoņu kopskaits ir mazāks par tūkstoti - pilsonība pēc savas dabas ir tīri funkcionāla un pamatojas uz ''ius officii'': tā tiek piešķirta sakarā ar personas dienestu vai kalpošanu Vatikāna institūcijās. | + | '''Vatikāna pilsētvalsts''' (lat. ''Status Civitatis Vaticanae'') jeb '''Vatikāns''' - [[Teokrātija|teokrātiska]] valsts (44ha liels anklāvs Romas pilsētas teritorijā). Izveidota 1929. gada 11. februāra [[Laterāna līgums|Laterāna līgumu]] (Vatikāna pilsētvalsts nav kādreizējās [[Pāvesta valsts]] tiesību un saistību pārņēmēja). 7. jūnijā Vatikāns ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”. |
| + | |||
| + | Suverēno varu īsteno [[Svētais Krēsls]] (Vatikāns ir valsts un līdz ar to tas ir atsevišķs starptautisko tiesību subjekts blakus Svētajam Krēslam, taču praksē šim sadalījumam nav gandrīz nekādas nozīmes, jo starptautiskās attiecības Vatikāna vārdā vienmēr uztur Svētais Krēsls). Vatikāna pilsētvalsts likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir koncentrēta pāvesta rokās, taču viņš šo funkciju pildīšanu ir uzticējis atsevišķām ieceltām institūcijām: Vatikāna pilsētvalsts Pontifikālajai komisijai (deleģētā likumdošanas vara), gubernatoram (deleģētā izpildvara) un īpašām trīspakāpju tiesām, kas funkcionē atsevišķi no parastajām Baznīcas tiesām. Pilsoņu kopskaits ir mazāks par tūkstoti - pilsonība pēc savas dabas ir tīri funkcionāla un pamatojas uz ''ius officii'': tā tiek piešķirta sakarā ar personas dienestu vai kalpošanu Vatikāna institūcijās. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. februāris, plkst. 12.26
| 150px | |
| pastāv: | kopš 1929.. |
| galvaspilsēta: | Vatikāns |
| galva: | pāvests |
| |
Vatikāna pilsētvalsts (lat. Status Civitatis Vaticanae) jeb Vatikāns - teokrātiska valsts (44ha liels anklāvs Romas pilsētas teritorijā). Izveidota 1929. gada 11. februāra Laterāna līgumu (Vatikāna pilsētvalsts nav kādreizējās Pāvesta valsts tiesību un saistību pārņēmēja). 7. jūnijā Vatikāns ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”.
Suverēno varu īsteno Svētais Krēsls (Vatikāns ir valsts un līdz ar to tas ir atsevišķs starptautisko tiesību subjekts blakus Svētajam Krēslam, taču praksē šim sadalījumam nav gandrīz nekādas nozīmes, jo starptautiskās attiecības Vatikāna vārdā vienmēr uztur Svētais Krēsls). Vatikāna pilsētvalsts likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir koncentrēta pāvesta rokās, taču viņš šo funkciju pildīšanu ir uzticējis atsevišķām ieceltām institūcijām: Vatikāna pilsētvalsts Pontifikālajai komisijai (deleģētā likumdošanas vara), gubernatoram (deleģētā izpildvara) un īpašām trīspakāpju tiesām, kas funkcionē atsevišķi no parastajām Baznīcas tiesām. Pilsoņu kopskaits ir mazāks par tūkstoti - pilsonība pēc savas dabas ir tīri funkcionāla un pamatojas uz ius officii: tā tiek piešķirta sakarā ar personas dienestu vai kalpošanu Vatikāna institūcijās.
