Atšķirības starp "Konsistorija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Konsistorija''' (lat. ''consistorium'' - padome; apspriežu telpa, no ''consistere'' - stāvēt kopā) - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Imperators|Imperatora]] slepenā padome [[Romas valsts|Senajā Romā]] tieslietās un valsts pārvaldes administratīvajos jautājumos t.s. ''impērijas laikā'' (28. g.p.m.ē. - 476. g.). '''2.''' [[Kardināls|kardinālu]] | + | '''Konsistorija''' (lat. ''consistorium'' - padome; apspriežu telpa, no ''consistere'' - stāvēt kopā) - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Imperators|Imperatora]] slepenā padome [[Romas valsts|Senajā Romā]] tieslietās un valsts pārvaldes administratīvajos jautājumos t.s. ''impērijas laikā'' (28. g.p.m.ē. - 476. g.). | ||
| + | * '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[Kardināls|kardinālu]] kopsapulce [[Pāvests|pāvesta]] vadībā; | ||
| + | * '''3.''' [[Evanģēliski luteriskā Baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas]] administratīvās pārvaldes institūcija, izveidojās [[Reformācija]]s laikā vācu zemēs. Mūsdienu Latvijas teritorijā darbojušās 3 ''konsistorijas: Rīgas pilsētas konsistorija (1577.-1890.), Vidzemes konsistorija (1633.-1922.) un Kurzemes konsistorija (1636.-1920.), kuru kompetencē bija katoļiem atņemto baznīcu pārņemšana (XVI gs.), jaunu luterāņu baznīcu celtniecība un esošo uzturēšana, mācītāju iecelšana, garīdznieku civillietu un pārkāpumu tiesāšana, skolu uzturēšana un uzraudzība u.c. | ||
| + | * '''4.''' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[eparhija]]s [[Arhierejs|arhierejam]] pakļauta administratīva Baznīcas pārvaldes iestāde. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp. | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88., 179. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 11. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Kristietība]] | [[Kategorija:Kristietība]] | ||
| + | [[Kategorija:Protestantisms]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. februāris, plkst. 19.52
Konsistorija (lat. consistorium - padome; apspriežu telpa, no consistere - stāvēt kopā) - atkarībā no konteksta:
- 1. Imperatora slepenā padome Senajā Romā tieslietās un valsts pārvaldes administratīvajos jautājumos t.s. impērijas laikā (28. g.p.m.ē. - 476. g.).
- 2. Romas Katoļu Baznīcā kardinālu kopsapulce pāvesta vadībā;
- 3. Evanģēliski luteriskās Baznīcas administratīvās pārvaldes institūcija, izveidojās Reformācijas laikā vācu zemēs. Mūsdienu Latvijas teritorijā darbojušās 3 konsistorijas: Rīgas pilsētas konsistorija (1577.-1890.), Vidzemes konsistorija (1633.-1922.) un Kurzemes konsistorija (1636.-1920.), kuru kompetencē bija katoļiem atņemto baznīcu pārņemšana (XVI gs.), jaunu luterāņu baznīcu celtniecība un esošo uzturēšana, mācītāju iecelšana, garīdznieku civillietu un pārkāpumu tiesāšana, skolu uzturēšana un uzraudzība u.c.
- 4. Krievijas impērijā eparhijas arhierejam pakļauta administratīva Baznīcas pārvaldes iestāde.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88., 179. lpp.
