Atšķirības starp "Basilejs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Basilejs''', arī '''basilevs''' (no gr. ''Βασιλεύς - basileūs''; vāc. ''Basileus'', kr. ''басилевс'') – atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Monarhs|valdnieks]] [[Hellāda|Hellādā]]. Sākotnēji, Mikēnu periodā (XV-XI gs.p.m.ē.) cilts karadraudzes vadonis, otrais aiz valdnieka, ''filu'' (dzimtu) galvas. Vēlāk valdnieka tituls. [[Aristotelis]] par ''basileju'' uzskata tautas vēlētu vai labprātīgi pieņemtu valdnieku, atšķirībā no [[Tirāns|tirāna]], kurš varu uzurpējis. Arī [[Maķedonijas Aleksandrs]], pēc tam tā ''diadohi'' sevi dēvēja par ''basilejiem''. Persiešu [[Šahs|šahanšahu]] senie grieķi dēvēja par „visu basileju basileju“ (''βασιλεύς τῶν βασιλέων - basileus tōn basilēōn''). [[Bizantija]]s [[Imperators|imperatora]] Iraklija laikā (610.-641.) ''basilejs'' kļuva par oficiālu Bizantijas imperatora titulu (Rietumeiropas šādus monarhus dēvēja par ''regas''). '''2.''' [[Atēnu valsts|Senajās Atēnās]] pēc 683. g.p.m.ē. vēlēts amats, viens no 10 [[Arhonts|arhontiem]] (kūrēja reliģijas jautājumus). | + | '''Basilejs''', arī '''basilevs''' (no gr. ''Βασιλεύς - basileūs''; vāc. ''Basileus'', kr. ''басилевс'') – atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Monarhs|valdnieks]] [[Hellāda|Hellādā]]. Sākotnēji, Mikēnu periodā (XV-XI gs.p.m.ē.) cilts karadraudzes vadonis, otrais aiz valdnieka, ''filu'' (dzimtu) galvas. Vēlāk valdnieka tituls. [[Aristotelis]] par ''basileju'' uzskata tautas vēlētu vai labprātīgi pieņemtu valdnieku, atšķirībā no [[Tirāns|tirāna]], kurš varu uzurpējis. Arī [[Maķedonijas Aleksandrs]], pēc tam tā ''diadohi'' sevi dēvēja par ''basilejiem''. Persiešu [[Šahs|šahanšahu]] senie grieķi dēvēja par „visu basileju basileju“ (''βασιλεύς τῶν βασιλέων - basileus tōn basilēōn''). [[Bizantija]]s [[Imperators|imperatora]] Iraklija laikā (610.-641.) ''basilejs'' kļuva par oficiālu Bizantijas imperatora titulu (Rietumeiropas šādus monarhus dēvēja par ''regas''). | ||
| + | * '''2.''' [[Atēnu valsts|Senajās Atēnās]] pēc 683. g.p.m.ē. vēlēts amats, viens no 10 [[Arhonts|arhontiem]] (kūrēja reliģijas jautājumus). | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 06.06
Basilejs, arī basilevs (no gr. Βασιλεύς - basileūs; vāc. Basileus, kr. басилевс) – atkarībā no konteksta:
- 1. valdnieks Hellādā. Sākotnēji, Mikēnu periodā (XV-XI gs.p.m.ē.) cilts karadraudzes vadonis, otrais aiz valdnieka, filu (dzimtu) galvas. Vēlāk valdnieka tituls. Aristotelis par basileju uzskata tautas vēlētu vai labprātīgi pieņemtu valdnieku, atšķirībā no tirāna, kurš varu uzurpējis. Arī Maķedonijas Aleksandrs, pēc tam tā diadohi sevi dēvēja par basilejiem. Persiešu šahanšahu senie grieķi dēvēja par „visu basileju basileju“ (βασιλεύς τῶν βασιλέων - basileus tōn basilēōn). Bizantijas imperatora Iraklija laikā (610.-641.) basilejs kļuva par oficiālu Bizantijas imperatora titulu (Rietumeiropas šādus monarhus dēvēja par regas).
- 2. Senajās Atēnās pēc 683. g.p.m.ē. vēlēts amats, viens no 10 arhontiem (kūrēja reliģijas jautājumus).
