Atšķirības starp "Talmuds" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Talmuds''' (senebr. "mācīšanās") - [[Jūdaisms|jūdaisma]] dogmatisko, tiesisko. reliģiski filosofisko, tikumisko un sadzīvi regulējošo priekšrakstu apkopojums. Izveidojās pakāpeniski laikā no IV gs.p.m.ē. līdz V gs., sākotnēji mutvārdu tradīcijā, vēlāk pierakstīts. Sastāv no [[Mišna]]s ([[Tora]]s komentāri) un [[Gemara]]s (Mišnas komentāri). Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu un priekšrakstu tika apkopoti Mišnā, pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma teoloģiski teorētiskās domas centros - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā priekšroka tiek dota ''Babilonas Talmudam''). | + | '''Talmuds''' (senebr. "תלמוד - mācīšanās") - [[Jūdaisms|jūdaisma]] dogmatisko, tiesisko. reliģiski filosofisko, tikumisko un sadzīvi regulējošo priekšrakstu apkopojums. Izveidojās pakāpeniski laikā no IV gs.p.m.ē. līdz V gs., sākotnēji mutvārdu tradīcijā, vēlāk pierakstīts. Sastāv no no [[Mišna]]s ([[Tora]]s komentāri) un [[Gemara]]s (Mišnas komentāri), kas sadalītas 6 grāmatās: |
| + | * Zeraima (זרעים, „sēja“), satur 11 nodaļas par lūgšanām, pabalstiem priesteriem, nespējiniekiem un svešiniekiem, | ||
| + | * Moeda (מועד, „svētku laiki“) - 12 nodaļas par sabata svinēšanu un svētku kalendāru, | ||
| + | * Našima (נשים, „sievietes“) - 7 nodaļas par ģimenes tiesībām, | ||
| + | * Nezikina (נזיקין, „nodarījumi“) - 10 nodaļas par sodiem un postījumu atlīdzināšanu, | ||
| + | * Kodašima (קדשים, „svētnīcas“) - 11 nodaļas par ziedojumiem, rituāliem, ēšanas likumiem, | ||
| + | * Tohorota (טהרות, „tīrība“) — 12 nodaļas par rituālo vietu tīrību. | ||
| + | Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu un priekšrakstu tika apkopoti "Mišnā", pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma teoloģiski teorētiskās domas centros - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā priekšroka tiek dota ''Babilonas Talmudam''). | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 08.38
Talmuds (senebr. "תלמוד - mācīšanās") - jūdaisma dogmatisko, tiesisko. reliģiski filosofisko, tikumisko un sadzīvi regulējošo priekšrakstu apkopojums. Izveidojās pakāpeniski laikā no IV gs.p.m.ē. līdz V gs., sākotnēji mutvārdu tradīcijā, vēlāk pierakstīts. Sastāv no no Mišnas (Toras komentāri) un Gemaras (Mišnas komentāri), kas sadalītas 6 grāmatās:
- Zeraima (זרעים, „sēja“), satur 11 nodaļas par lūgšanām, pabalstiem priesteriem, nespējiniekiem un svešiniekiem,
- Moeda (מועד, „svētku laiki“) - 12 nodaļas par sabata svinēšanu un svētku kalendāru,
- Našima (נשים, „sievietes“) - 7 nodaļas par ģimenes tiesībām,
- Nezikina (נזיקין, „nodarījumi“) - 10 nodaļas par sodiem un postījumu atlīdzināšanu,
- Kodašima (קדשים, „svētnīcas“) - 11 nodaļas par ziedojumiem, rituāliem, ēšanas likumiem,
- Tohorota (טהרות, „tīrība“) — 12 nodaļas par rituālo vietu tīrību.
Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu un priekšrakstu tika apkopoti "Mišnā", pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma teoloģiski teorētiskās domas centros - Jeruzalemē un Babilonā - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas Talmudi (mūsdienās jūdaisma teoloģijā priekšroka tiek dota Babilonas Talmudam).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.
