Atšķirības starp "Divīzija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Divīzija''' (no lat. ''divisio'' - "sadalīšana"; angl. ''division'', fr. ''division'', vāc. ''Division'') - par [[Korpuss|korpusu]] mazāka taktiskā pamatvienība daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], sīkāk sadalīta [[Pulks|pulkos]] un/vai [[Bataljons|bataljonos]]. [[Armija]]s dalījums ''divīzijās'' pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē ''divīziju'' [[ģenerālmajors]]. | '''Divīzija''' (no lat. ''divisio'' - "sadalīšana"; angl. ''division'', fr. ''division'', vāc. ''Division'') - par [[Korpuss|korpusu]] mazāka taktiskā pamatvienība daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], sīkāk sadalīta [[Pulks|pulkos]] un/vai [[Bataljons|bataljonos]]. [[Armija]]s dalījums ''divīzijās'' pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē ''divīziju'' [[ģenerālmajors]]. | ||
| − | * [[Krievijas impērija]]s armijā | + | === 1. Pasaules kara laikā === |
| + | |||
| + | * [[Krievijas impērija]]s armijā: | ||
** kājnieku divīzijā: 2 [[brigāde]]s (katrā 2 [[Pulks|pulki]] (pulkā 4 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 4 kājnieku [[rota]s, ložmetēju komanda (8 [[Ložmetējs|ložm.]]), izlūku un sakaru komandas. Kara laikā divīzijā bija 12 bataljoni, katrā 18 virznieki, 981 instruktors un kareivis; | ** kājnieku divīzijā: 2 [[brigāde]]s (katrā 2 [[Pulks|pulki]] (pulkā 4 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 4 kājnieku [[rota]s, ložmetēju komanda (8 [[Ložmetējs|ložm.]]), izlūku un sakaru komandas. Kara laikā divīzijā bija 12 bataljoni, katrā 18 virznieki, 981 instruktors un kareivis; | ||
** kavalērijas divīzijā: 4 pulki, katrā 6 [[Eskadrons|eskadroni]], [[kavalērijas artilērijas divizions]] (4 [[baterija]]s ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem). | ** kavalērijas divīzijā: 4 pulki, katrā 6 [[Eskadrons|eskadroni]], [[kavalērijas artilērijas divizions]] (4 [[baterija]]s ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem). | ||
| − | * [[Vācijas impērija]]s armijas divīzijā | + | * [[Vācijas impērija]]s armijas divīzijā: 2 brigādes, katrā 2 pulki (pulkā 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas, kā arī [[artilērijas brigāde]] (2 pulki, katrā 2 divizioni, katrā 3 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. februāris, plkst. 08.42
Divīzija (no lat. divisio - "sadalīšana"; angl. division, fr. division, vāc. Division) - par korpusu mazāka taktiskā pamatvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, sīkāk sadalīta pulkos un/vai bataljonos. Armijas dalījums divīzijās pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē divīziju ģenerālmajors.
1. Pasaules kara laikā
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku divīzijā: 2 brigādes (katrā 2 pulki (pulkā 4 bataljoni, katrā 4 kājnieku [[rota]s, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komandas. Kara laikā divīzijā bija 12 bataljoni, katrā 18 virznieki, 981 instruktors un kareivis;
- kavalērijas divīzijā: 4 pulki, katrā 6 eskadroni, kavalērijas artilērijas divizions (4 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
- Vācijas impērijas armijas divīzijā: 2 brigādes, katrā 2 pulki (pulkā 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas, kā arī artilērijas brigāde (2 pulki, katrā 2 divizioni, katrā 3 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Histories of the two hundred and fifty one divisions of the German Army which participated in the war (1914-1918). - Reprint: London, 1989
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8
