Atšķirības starp "Spīdola, zemūdene" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Spidola_zemudene.jpg|right|thumb|300px|Zemūdene "Spīdola" 30. gados]] | [[Attēls:Spidola_zemudene.jpg|right|thumb|300px|Zemūdene "Spīdola" 30. gados]] | ||
| − | '''Spīdola''' - [[zemūdene]]. Uzbūvēta 1926. gadā Havrā, Francijā (''Chantier Augustin Normand & Cie, Le Havre'' kuģu būvētava), kā jūras klases dubultkorpusa zemūdene pēc Žana Simono un Luāras konstruktoru biroja projekta (''plans de Loire et Jean Simonot''). Ūdenī ielaista 1926. gada 6. oktobrī. 1927. gada. 20. maijā ieradās Liepājas Kara ostā. | + | '''Spīdola''' - [[zemūdene]]. Uzbūvēta 1926. gadā Havrā, Francijā (''Chantier Augustin Normand & Cie, Le Havre'' kuģu būvētava), kā jūras klases dubultkorpusa zemūdene pēc Žana Simono<ref>Simonot Jean Ernest, Ingénieur en chef de 1ère classe</ref> un Luāras konstruktoru biroja projekta (''plans de Loire et Jean Simonot''). Ūdenī ielaista 1926. gada 6. oktobrī. 1927. gada. 20. maijā ieradās Liepājas Kara ostā. |
Pieraksta osta: Liepāja. Komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži). Latvijas kara flotes [[Latvijas armijas Zemūdeņu divizions|Zemūdeņu divizionā]] no 1927. gada. Piedalījusies Latvijas kara flotes vizītēs Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā. | Pieraksta osta: Liepāja. Komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži). Latvijas kara flotes [[Latvijas armijas Zemūdeņu divizions|Zemūdeņu divizionā]] no 1927. gada. Piedalījusies Latvijas kara flotes vizītēs Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā. | ||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
1940. gada 25. jūlijā kuģi iekļāva PSRS Baltijas kara flotē (18. zemūdeņu brigādē). 1941. gadā tika ievietota "Tosmare" kuģu remonta rūpnīcā uz remontu (nav īsti skaidrs, kāpēc: saskaņā ar vienu versiju tas bija nepieciešams, lai nomainītu torpēdu palaišanas aparātu kalibru no 450 mm uz 533 mm, saskaņā ar otru versiju, kuģa uzbūve sarkanarmiešu apkalpei bija nepierasta, un tas iespēju robežās tika pārbūvēts līdzīgs atbilstošas klases padomju zemūdeņu konstrukcijas tipam). Pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju kopā ar zemūdeni [[Ronis, zemūdene|"Ronis"]] un vēl 4 padomju zemūdenēm tika nogremdēta [[Trešais reihs|Vācijas]] kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā "Spīdola" tika izcelta un vraks pārkausēts. | 1940. gada 25. jūlijā kuģi iekļāva PSRS Baltijas kara flotē (18. zemūdeņu brigādē). 1941. gadā tika ievietota "Tosmare" kuģu remonta rūpnīcā uz remontu (nav īsti skaidrs, kāpēc: saskaņā ar vienu versiju tas bija nepieciešams, lai nomainītu torpēdu palaišanas aparātu kalibru no 450 mm uz 533 mm, saskaņā ar otru versiju, kuģa uzbūve sarkanarmiešu apkalpei bija nepierasta, un tas iespēju robežās tika pārbūvēts līdzīgs atbilstošas klases padomju zemūdeņu konstrukcijas tipam). Pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju kopā ar zemūdeni [[Ronis, zemūdene|"Ronis"]] un vēl 4 padomju zemūdenēm tika nogremdēta [[Trešais reihs|Vācijas]] kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā "Spīdola" tika izcelta un vraks pārkausēts. | ||
| + | |||
| + | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== == | == == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. marts, plkst. 18.52
Spīdola - zemūdene. Uzbūvēta 1926. gadā Havrā, Francijā (Chantier Augustin Normand & Cie, Le Havre kuģu būvētava), kā jūras klases dubultkorpusa zemūdene pēc Žana Simono[1] un Luāras konstruktoru biroja projekta (plans de Loire et Jean Simonot). Ūdenī ielaista 1926. gada 6. oktobrī. 1927. gada. 20. maijā ieradās Liepājas Kara ostā.
Pieraksta osta: Liepāja. Komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži). Latvijas kara flotes Zemūdeņu divizionā no 1927. gada. Piedalījusies Latvijas kara flotes vizītēs Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā.
Tehniskie parametri:
- Ūdensizspaids 395 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens)
- Garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m
- Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens)
- Darbības radiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli)
- Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s
- Divi Sulzer dīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS)
Bruņojums:
- 75 mm zenītlielgabals
- divi 7,7 mm ložmetēji
- seši 450 mm Whitehead torpēdaparāti (4 priekšgalā - no tiem 2 grozāmie, - 2 grozāmie aizmugurē)
- septiņas torpēdas ielādētā stāvoklī (viena rezervē)
Komandieri:
- N.Grīniņš
- O.Rodiņš
- Ā.K.Bergs (Kalns)
- K.Kalacis
1940. gada 25. jūlijā kuģi iekļāva PSRS Baltijas kara flotē (18. zemūdeņu brigādē). 1941. gadā tika ievietota "Tosmare" kuģu remonta rūpnīcā uz remontu (nav īsti skaidrs, kāpēc: saskaņā ar vienu versiju tas bija nepieciešams, lai nomainītu torpēdu palaišanas aparātu kalibru no 450 mm uz 533 mm, saskaņā ar otru versiju, kuģa uzbūve sarkanarmiešu apkalpei bija nepierasta, un tas iespēju robežās tika pārbūvēts līdzīgs atbilstošas klases padomju zemūdeņu konstrukcijas tipam). Pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju kopā ar zemūdeni "Ronis" un vēl 4 padomju zemūdenēm tika nogremdēta Vācijas kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā "Spīdola" tika izcelta un vraks pārkausēts.
Satura rādītājs
Atsauces un piezīmes
- ↑ Simonot Jean Ernest, Ingénieur en chef de 1ère classe
Literatūra
- Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. — Rīga, 1998.
Resursi internetā par šo tēmu
- Kapteinis Hugo Legzdiņš - īsa biogrāfija
- Kapteiņa Legzdiņa H. autobiogrāfija
- Legzdiņš H. Igates puikas gaitas
- Legzdiņš H.Ronis - mana būdiņa un pils - Rīga, 2002. (.pdf)
